Saimnieciskās darbības veicējs, IK vai mazkapitāla SIA: ko izvēlēties Latvijā

Izvēle šeit ir šaurāka, nekā izskatās. Praksē variantu ir trīs: reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicējam, ierakstīties komercreģistrā kā individuālajam komersantam vai, ja izpildās Komerclikuma 185.¹ panta nosacījumi, dibināt sabiedrību ar ierobežotu atbildību, kuras pamatkapitāls ir mazāks par likumā noteikto minimumu. Ceturtais variants, strādāt bez reģistrācijas, nav izvēle: par saimnieciskās darbības veikšanu, nereģistrējoties kā nodokļu maksātājam, atbildību nosaka likuma „Par nodokļiem un nodevām“ 34. pants, un kā tas beidzas, ir aprakstīts raksta beigās.

Visi skaitļi, termiņi un normas šajā rakstā pārbaudīti pirmavotos 2026. gada 17. septembrī: likumi.lv aktuālajām redakcijām, Uzņēmumu reģistra pakalpojumu aprakstiem un Saeimas likumprojekta kartītes. Nodokļu likmes šeit apzināti nav: tām ir divi atsevišķi raksti, uz kuriem ir saites.

Saimnieciskās darbības veicējs un pašnodarbinātais: viens statuss vai divi

Šie divi apzīmējumi nav divas formas, starp kurām jāizvēlas, un tas ir pirmais, ko vērts sakārtot. Sāksim ar to, ko likums saprot ar pašu darbību: saimnieciskā darbība ir jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība par atlīdzību (Komerclikuma 1. panta trešā daļa). Ne apgrozījuma, ne peļņas sliekšņa šajā definīcijā nav, tāpēc regulāra maksas pakalpojumu sniegšana šai definīcijai atbilst arī tad, ja summas ir nelielas. Reģistrējoties cilvēks kļūst par saimnieciskās darbības veicēju. Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli“ 28. panta 6. punkts uzliek pienākumu pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas reģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējam, norādot darbības jomu, kurā tā tiks veikta.

Vārds „pašnodarbinātais“ nāk no citas vietas. To definē likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu“ 1. panta 3. punkts, un tas ir statuss sociālajā apdrošināšanā. Šajā sarakstā vienlaikus ir fiziskā persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kas reģistrējusies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja, individuālais komersants, mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, zvērināts notārs, advokāts, revidents un tiesu izpildītājs, kā arī prakses ārsts, farmaceits, veterinārārsts un optometrists.

Tāpēc jautājums „pašnodarbinātais vai individuālais komersants“ ir uzdots nepareizi: individuālais komersants arī ir pašnodarbinātais, un tie nav savstarpēji izslēdzoši varianti. Meklējot, kā kļūt par pašnodarbināto, jūs nonāksiet pie saimnieciskās darbības reģistrācijas VID, un tā arī ir īstā vieta.

Ja meklējat nevis savu formu, bet konkrētu cilvēku vai uzņēmumu, tas ir pavisam cits uzdevums. VID uztur publisku datubāzi „Saimnieciskās darbības veicēji, VID reģistrētās juridiskās personas un citas personas“, taču pārlūkot to kā sarakstu nevar: par fizisko personu jāievada vārds, uzvārds un reģistrācijas kods, tāpēc pārbaudīt var tikai to, par kuru dati jau ir rokā.

Kur katru formu reģistrē: VID vai Uzņēmumu reģistrs

Šo atšķirību ir viegli pamanīt par vēlu, jo abas darbības sarunvalodā sauc vienā vārdā „reģistrācija“. Saimnieciskās darbības veicēju komercreģistrā vispār neieraksta: šo statusu reģistrē VID, un cilvēks paliek fiziskā persona. Individuālais komersants turpretī ir ieraksts komercreģistrā. Komerclikuma 74. pants to definē kā fizisko personu, kura kā komersants ierakstīta komercreģistrā, un pamats ierakstam ir pašas personas pieteikums komercreģistra iestādei (75. panta trešā daļa).

Pieteikumā jānorāda individuālā komersanta juridiskā adrese, tai skaitā nekustamā īpašuma objekta kadastra apzīmējums, un jāapliecina, ka komersants tajā ir sasniedzams un tam ir tiesisks pamats tur atrasties (75. panta ceturtā daļa). Uzņēmumu reģistra pakalpojuma aprakstā 2026. gada 17. septembrī bija norādīta pieteikuma veidlapa KR2, reģistrācijas nodeva 30,00 euro un izskatīšana 1 līdz 3 darba dienas, neskaitot iesniegšanas dienu.

Šim termiņam ir atruna, kuru viegli nepamanīt. Paša reģistra aprakstā ir piezīme, ka likumā noteiktais dokumentu izskatīšanas termiņš var tikt pagarināts, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 64. panta otro daļu. Tātad trīs darba dienas ir likumā noteiktais, nevis garantētais termiņš, un plānot pirmo darījumu ar klientu ceturtajā darba dienā ir riskanti.

Mazkapitāla SIA arī ir ieraksts komercreģistrā, un pati sabiedrība ir juridiskā persona (Komerclikuma 135. panta pirmā daļa). Svarīga detaļa turpat: sabiedrība juridiskās personas statusu iegūst ar dienu, kad tā ierakstīta komercreģistrā (135. panta otrā daļa), tātad pirms ieraksta atbildības nodalīšanas vēl nav. Dibināšanas gaita, dokumenti un izmaksas ir atsevišķs jautājums, un tas ir izklāstīts rakstā SIA reģistrācija soli pa solim.

Kas mainās, ja parakstu nevar apliecināt Latvijā

Pieteikumu elektroniski var iesniegt tikai ar drošu elektronisko parakstu, bet papīra formā parakstu apliecina notariāli. Ārzemniekam, kuram ir tiesiska saikne ar Latviju, bet nav piešķirts Latvijas Republikas personas kods, papildus jāiesniedz anketa ziņu iekļaušanai Fizisko personu reģistrā, un tā viņam jāparaksta pašam ar drošu elektronisko parakstu; ja drošas elektroniskās parakstīšanas iespējas nav, šo dokumentu neiesniedz.

Praksē tas nozīmē, ka cilvēkam, kurš Latvijā tikko ieradies, var būt nepieciešams vispirms nokārtot personas kodu vai elektronisko parakstu un tikai pēc tam iesniegt pieteikumu. Šeit ir viena vieta, kur divus termiņus sajauc: dokumentu iesniegšanas termiņš Uzņēmumu reģistrā nav noteikts vispār, bet saimnieciskās darbības veicējam ir pienākums reģistrēties VID pirms darbības uzsākšanas. Tātad komercreģistrā var reģistrēties vēlāk, bet saimniecisko darbību sākt pirms reģistrācijas VID nedrīkst.

Formas blakus vienā tabulā

Tabulā ir tikai tas, kas maina lēmumu, un norma, uz kuru tas balstās. Blakus katram skaitlim ir norādīts pants, lai to varētu pārbaudīt pašam.

Tabulas dati pārbaudīti 2026. gada 17. septembrī. Tabulā panti bez likuma nosaukuma ir Komerclikuma panti. Grāmatvedības sistēmas robeža ir Grāmatvedības likuma 10. panta trešās daļas 1. punktā, mikrouzņēmumu nodokļa nosacījums Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 1. panta 3. punktā.

Mazkapitāla SIA: četri nosacījumi, kas jāizpilda visi

Pamatkapitāls var būt mazāks par 2800 euro tikai tad, ja vienlaikus izpildās visas četras pazīmes, kas minētas Komerclikuma 185.¹ panta pirmajā daļā:

1. dibinātāji ir fiziskās personas, un to maksimālais skaits ir pieci;
2. dalībnieki ir fiziskās personas, un to maksimālais skaits ir pieci;
3. valdes sastāvā ir viens vai vairāki locekļi, un viņi visi ir sabiedrības dalībnieki;
4. katrs dalībnieks ir tikai vienas tādas sabiedrības dalībnieks, kuras pamatkapitāls ir mazāks par 185. pantā noteikto.

Pretī tam ir divi pienākumi. Katru gadu jāveido obligātā rezerve, atskaitot vismaz 25 procentus no pārskata gada peļņas (185.¹ panta otrā daļa), un, ja attiecībā uz sabiedrību ir pasludināts maksātnespējas process, dalībnieki solidāri atbild par sabiedrības saistībām apmērā, kas nepārsniedz starpību starp 185. pantā noteikto pamatkapitālu un dibinātāju apmaksāto (185.¹ panta septītā daļa).

Ceturtais nosacījums turpina darboties arī pēc dibināšanas: otru tādu sabiedrību ar to pašu dalībnieku nodibināt vairs nevar. Pašu saimniecisko darbību tas neierobežo, jo 185.¹ panta pirmās daļas 4. punkts runā par dalību vairākās tādās sabiedrībās, nevis par reģistrāciju VID.

Ja robežas jūsu gadījumā ir tuvu vai plānojat strauji augt, formas izvēli labāk pārrunāt pirms reģistrācijas, nevis pēc tās.

Pārrunāt formas izvēli ar mums

Ar ko formas atšķiras maksājumos valstij

Pilna aprēķina šeit nebūs, jo likmes un aprēķini ir izklāstīti divos atsevišķos rakstos. Zemāk ir četras galvenās atšķirības, un pilnu aprēķinu jūsu gadījumam tās neaizstāj.

• Saimnieciskās darbības veicējs: vai nu vispārējā kārtība ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, vai mikrouzņēmumu nodoklis, ja nav PVN maksātājs. Režīmu salīdzinājums ir rakstā nodokļi pašnodarbinātajiem.
• Individuālais komersants: tie paši režīmi, jo arī IK ir fiziskā persona. Skaitļi ir rakstā individuālā komersanta nodokļi.
• Mazkapitāla SIA: mikrouzņēmumu nodokli izvēlēties nevar vispār, jo Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 1. panta 3. punkta sarakstā sabiedrība ar ierobežotu atbildību nav minēta.
• Sociālā apdrošināšana ir tā vieta, kur atšķirība ir vislielākā, lai gan naudas izteiksmē tā uzreiz nav redzama. Apdrošināšana pret bezdarbu ir viens no septiņiem sociālās apdrošināšanas veidiem (likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu“ 4. panta 2. punkts). Darba ņēmējs pamatgadījumā ir apdrošināts atbilstoši visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, tātad arī pret bezdarbu (6. panta pirmā daļa). Pašnodarbinātais pret bezdarbu nav apdrošināts ne tad, kad ienākumi sasniedz Ministru kabineta noteikto obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru, ne tad, kad nesasniedz: 6. panta trešā daļa šo veidu nemin nevienā no abiem uzskaitījumiem.

Robežas, kur izvēle beidzas

Robežas nenosaka ērtība, tās nosaka likums, un sekas iestājas pašas, bez brīdinājuma vēstules.

Pienākums kļūt par komersantu. Komerclikuma 75. panta pirmā daļa: fiziskajai personai, kas veic saimniecisko darbību, ir pienākums pieteikt sevi ierakstīšanai komercreģistrā kā individuālo komersantu, ja gada apgrozījums no šīs darbības pārsniedz 284 600 euro, vai darbība atbilst komercaģenta darbībai (45. pants) vai māklera darbībai (64. panta pirmā daļa), vai arī vienlaikus iestājas abi šie apstākļi: apgrozījums pārsniedz 28 500 euro un darbības veikšanai vienlaikus nodarbināti vairāk nekā pieci darbinieki. Tās pašas summas ir arī Uzņēmumu reģistra pakalpojuma aprakstā; pārbaudīts 2026. gada 17. septembrī.

Pēdējais gadījums ir divu nosacījumu kombinācija, un tāpēc to var nepamanīt. Seši darbinieki paši par sevi pienākumu nerada, un apgrozījums virs 28 500 euro pats par sevi arī to nerada, bet abi kopā jau rada. Uzmanību prasa pats brīdis, kad pienākums rodas: 75. panta pirmā daļa to nesaista ne ar kalendāra gada beigām, ne ar deklarācijas iesniegšanu. Mēs šo normu lasām tā, ka pienākums rodas tad, kad abas pazīmes faktiski sakrīt, un šajā jautājumā prakse nav vienveidīga, tāpēc robežas tuvumā brīdi ir vērts fiksēt dokumentos, nevis atstāt vēlākai izvērtēšanai. Pāreja arī nenotiek pati: ieraksts komercreģistrā top pēc personas pieteikuma (75. panta trešā daļa). Savukārt likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli“ 28. panta 7. punkts regulē citu gadījumu, proti, saimnieciskās darbības pārtraukšanu, tāpēc, kas notiek ar datiem VID, kārtojams atsevišķi.

PVN slieksnis. Pievienotās vērtības nodokļa likuma 59. panta pirmā daļa: iekšzemes nodokļa maksātājs var nereģistrēties PVN maksātāju reģistrā, kamēr kalendāra gadā iekšzemē veikto preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība bez nodokļa nav pārsniegusi 50 000 euro slieksni. Ja slieksnis pārsniegts ne vairāk kā par 5000 euro, ir tiesības atlikt reģistrēšanos līdz kalendāra gada beigām (59. panta ceturtā daļa). Slieksnim ir izņēmumi pārrobežu pakalpojumos. Ja citas dalībvalsts nodokļa maksātājam sniedz pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka vispārējā kārtībā (19. panta pirmā daļa), slieksni izmantot nevar (59. panta astotā daļa). Ja šādus pakalpojumus saņem no citas dalībvalsts vai trešās valsts personas, kura Latvijā neveic saimniecisko darbību, slieksni var izmantot tikai tad, ja pats saņēmējs ir reģistrēts PVN maksātāju reģistrā īpašajā reģistrācijas kārtībā (59. panta devītā daļa un 139.² pants). Pati reģistrācija ir atsevišķs process, un to mēs kārtojam kā pakalpojumu: PVN maksātāja numurs.

Mikrouzņēmumu nodoklis parasti nav savienojams ar PVN. Mikrouzņēmums likuma izpratnē ir individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība vai fiziskā persona, kas VID reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicējs, ja šīs personas nav reģistrētas kā PVN maksātājas (Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 1. panta 3. punkts; izņēmums ir viens, tas attiecas uz īpašo reģistrācijas kārtību). Sekas ir noteiktas citā pantā: ja mikrouzņēmums kļūst vai tam jākļūst par reģistrētu PVN maksātāju, tas zaudē mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu ar nākamo taksācijas periodu (4. panta astotā daļa). Tāpēc apgrozījuma griestus šim režīmam likumā meklēt nav vērts: tādu tur vairs nav. Praktiski tas nozīmē, ka šobrīd režīma augšējā robeža sakrīt ar PVN reģistrācijas slieksni, un tas ir secinājums no divām normām, nevis atsevišķs likuma noteikums.

Tajā pašā pantā ir nosacījumi, kurus pārprot. Ja vienai personai ir vairākas saimnieciskās darbības formas, mikrouzņēmumu nodokli var izvēlēties tikai vienai no tām (2. panta otrā daļa). Statusu var zaudēt arī dīkstāvē: ja mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam nav apgrozījuma divus taksācijas periodus pēc kārtas, statusu zaudē ar nākamo taksācijas periodu (4. panta 8.¹ daļa). Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību šis režīms slēgts jau sen: jau reģistrētie SIA statusu zaudēja 2022. gada 1. janvārī (pārejas noteikumu 36. punkts).

Grāmatvedības sistēma. Grāmatvedības likuma 10. panta pirmā daļa prasa divkāršā ieraksta sistēmu, ja likumā nav noteikts citādi. Vienkāršais ieraksts ir atļauts individuālajiem komersantiem un citām fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību, ja apgrozījums no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 300 000 euro (10. panta trešās daļas 1. punkts); kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi. Slieksnis ir slīdošs, jo to skaita pēc iepriekšējā gada, tāpēc sistēma var mainīties gadā, kurā jūs neko nemainījāt. Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību izvēles nav nemaz, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc uzskaites apjoms tur ir lielāks: grāmatvedības pakalpojumi.

Autoratlīdzības: izņēmums ar konkrētu beigu datumu

Ir viens izņēmums, kas izskatās pēc atļaujas nereģistrēties, lai gan tā ir atlikšana ar datumu. Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli“ pārejas noteikumu 163. punkts: maksātājam rezidentam, kas gūst ienākumus no samaksas par intelektuālo īpašumu (izņemot ienākumus, kurus izmaksā kolektīvā pārvaldījuma organizācija) vai no literatūras, zinātnes un mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu radīšanas, izdošanas, izpildīšanas vai citādas izmantošanas, no 2021. gada 1. jūlija līdz 2027. gada 31. decembrim ir tiesības nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam. Beigu datums ir ierakstīts pašā likumā, tāpēc plānot uz mūžu šo kārtību nevar.

Šaurāku gadījumu ir vēl divi. Izglītojamais, kas gūst līdz 3000 euro gadā no saimnieciskās darbības, ko veic izglītības iestādes īstenotā pamatizglītības un vidējās izglītības programmā, var nereģistrēties, bet viņam rakstveidā jāuzskaita ieņēmumi, lai zinātu dienu, kad 3000 euro ir sasniegti (11. panta 13.¹ daļa). Un, ja samaksu par intelektuālo īpašumu izmaksā kolektīvā pārvaldījuma organizācija, reģistrēties nav vajadzības vispār, jo nodokli ietur ienākuma izmaksātājs (11. panta 22. daļa).

Kļūdas, kas izmaksā dārgi

Statuss, ko neizmanto. Reģistrētam saimnieciskās darbības veicējam ir jāmaksā arī tad, ja ieņēmumu nav. Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli“ 19. panta 2.¹ daļa: līdz taksācijas gadam sekojošā gada 23. jūnijam vienotajā nodokļu kontā iemaksā 50 euro, ja taksācijas gadā nav gūts ar nodokli apliekams ienākums no saimnieciskās darbības vai ja aprēķinātā nodokļa summa nepārsniedz 50 euro. Pirmajā reģistrācijas gadā un nākamajā gadā, kā arī gadā, kurā darbība izbeigta, šo normu nepiemēro (19. panta 2.³ daļa).

Tātad statuss, kas atstāts „katram gadījumam“, no trešā taksācijas gada sāk prasīt naudu pats par sevi. Ja darbība ir apstājusies, statusu pareizāk izbeigt: par pārtraukšanu jāziņo VID un mēneša laikā jāiesniedz paziņojums par periodā gūtajiem ienākumiem un ar to gūšanu saistītajiem izdevumiem (28. panta 7. punkts).

Deklarācija ar diviem termiņiem. Gada ienākumu deklarācija iesniedzama VID taksācijas gadam sekojošajā gadā no 1. marta līdz 1. jūnijam, bet, ja gada ienākumi, ko apliek ar 15. panta otrajā daļā noteikto likmi, pārsniedz obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru, no 1. aprīļa līdz 1. jūlijam (19. panta piektā daļa). Atsevišķi jāpatur prātā, ka ar mikrouzņēmumu nodokli apliktos ienākumus deklarācijā nenorāda (19. panta otrā daļa). Deklarācijas sagatavošana ir mūsu pakalpojums: gada ienākumu deklarācija.

Darbība bez reģistrācijas. Likuma „Par nodokļiem un nodevām“ 34. pants ir nosaukts „Atbildība par saimnieciskās darbības veikšanu, nereģistrējoties kā nodokļu maksātājam, un citiem nodokļu pārkāpumiem“, tātad šim jautājumam tas ir veltīts tieši. Būtiskākais tur ir nevis soda procents, bet atskaites punkts. Nodokli aprēķina no dienas, kad personai bija jāreģistrējas, nevis no dienas, kad VID to pamanīja. Ja pēc atgādinājuma saņemšanas persona 30 dienu laikā reģistrējas un iesniedz deklarācijas, par deklarācijās aprēķināto, bet laikā nenomaksāto nodokli tiek aprēķināta nokavējuma nauda no dienas, kad personai bija jāreģistrējas; ja reģistrējas, bet deklarācijas neiesniedz, revīzijā aprēķina nodokli, nokavējuma naudu un soda naudu 50 procentu apmērā; ja nereģistrējas un deklarācijas neiesniedz, soda nauda ir 100 procenti (34. panta otrā daļa). Ja nodokļa lielumu noteikt nav iespējams, bāzi un summu nosaka uz aprēķinu pamata, arī pēc mantas vērtības pieauguma (34. panta ceturtā daļa).

Tāpēc doma „pastrādāšu, reģistrēšos vēlāk, kad būs ieņēmumi“ ir dārgākā no visām šajā rakstā minētajām kļūdām. Atlikta reģistrācija nav ietaupījums, tā ir atlikts rēķins ar nokavējuma naudu.

Cerība, ka statusa izbeigšana noslēdz arī saistības. Nenoslēdz. Prasījumi pret individuālo komersantu, kuri izriet no tā veiktās komercdarbības, noilgst triju gadu laikā pēc tā izslēgšanas no komercreģistra (76. panta trešā daļa). Tas ir tieši pretējais tam, ko cilvēki domā par slēgšanu: ieraksta nav, bet trīs gadus prasību vēl var celt pret fizisko personu.

Sakārtot reģistrāciju un uzskaiti

Kas šobrīd ir tikai likumprojekts

Saeimā ir likumprojekts Nr. 1407/Lp14 „Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā“, tas ir, grozījumi tajā pašā likumā, par kuru šeit runāts iepriekš. Likumprojekta kartītē 2026. gada 17. septembrī: iesniegts 10.06.2026., nodots komisijām 11.06.2026., pirmajā lasījumā pieņemts 18.06.2026., otrajā lasījumā pieņemts 20.08.2026., priekšlikumi bija iesniedzami līdz 28.08.2026., trešajam lasījumam priekšlikumu tabula ir reģistrēta, bet trešā lasījuma datuma un rezultāta kartītē nav.

Praktiskā nozīme ir vienkārša. Likums nav pieņemts, un, kamēr trešajam lasījumam ir priekšlikumu tabula, teksts vēl tiek grozīts. Tāpēc formu, kuru izvēlaties šodien, uz šo projektu balstīt nevar, un konkrētus skaitļus no projekta mēs šeit apzināti nenosaucam. Kad likums būs pieņemts un publicēts, šo rakstu papildināsim ar spēkā stāšanās datumu un galīgajiem nosacījumiem.

Ja darbība jau ir izaugusi no fiziskās personas statusa, tālāk saruna ir par kapitālsabiedrību, un uzņēmuma reģistrācija Latvijā ir atsevišķs process. Vienu soli tur ir viegli palaist garām: jaunas formas reģistrācija pati par sevi iepriekšējos datus VID neatjauno. Pārskatu par visām formām, arī par tām, kas šajā rakstā nav minētas (akciju sabiedrība, personālsabiedrība, ārvalsts komersanta filiāle), skatiet rakstā uzņēmumu veidi Latvijā.

Biežākie jautājumi

Vai saimnieciskās darbības veicējs ir juridiska persona?

Nē. Tā ir fiziskā persona, kas reģistrēta VID, un komercreģistrā šo statusu neieraksta vispār. Komerclikuma 1. panta pirmā daļa komersantu definē kā komercreģistrā ierakstītu fizisko personu vai komercsabiedrību, un saimnieciskās darbības veicējs nav ne viens, ne otrs. No malas tas tomēr izskatās kā uzņēmums: nodokļu maksātāja reģistrācijas kods šai personai ir, un ierakstu var pārbaudīt VID publiskajā datubāzē pēc vārda, uzvārda un reģistrācijas koda. Juridiski tas paliek cilvēks.

Vai saimnieciskās darbības veicējs var pieņemt darbiniekus?

Var, un likums to paredz, jo Komerclikuma 75. panta pirmās daļas 2. punkts tieši runā par fizisko personu, kas nodarbina darbiniekus. Nianse ir kombinācijā: vairāk nekā pieci vienlaikus nodarbināti darbinieki rada pienākumu kļūt par individuālo komersantu tikai kopā ar gada apgrozījumu virs 28 500 euro. Seši darbinieki ar mazu apgrozījumu šo pienākumu neizraisa. Neatkarīgi no darbinieku skaita tas rodas, ja gada apgrozījums pārsniedz 284 600 euro vai darbība atbilst komercaģenta vai māklera darbībai (75. panta pirmā daļa).

Vai pašnodarbinātais var saņemt bezdarbnieka pabalstu?

No pašas saimnieciskās darbības tiesības uz bezdarbnieka pabalstu nerodas. Kamēr persona ir uzskatāma par pašnodarbināto, tā nevar iegūt bezdarbnieka statusu (Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma 10. panta pirmās daļas 2. punkts). Apdrošināšana pret bezdarbu ir atsevišķs sociālās apdrošināšanas veids (likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu“ 4. panta 2. punkts), un pašnodarbinātā apdrošināšanas veidu lokā tas neietilpst. Tā paša likuma 6. panta trešā daļa uzskaita, kam pašnodarbinātais ir pakļauts, un šī veida tajā uzskaitījumā nav ne tad, kad ienākumi sasniedz Ministru kabineta noteikto obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru, ne tad, kad nesasniedz. Darba ņēmējiem turpretī 6. panta pirmā daļa nosaka apdrošināšanu atbilstoši visiem sociālās apdrošināšanas veidiem. Tāpēc pašnodarbināto pret bezdarbu neapdrošina pat regulāras iemaksas. Vai tiesības izriet no iepriekšējās nodarbinātības, ir jāvērtē atsevišķi pēc konkrētās personas apdrošināšanas vēstures.

Vai pašnodarbinātais var saņemt slimības lapu un slimības pabalstu?

Slimības lapu (oficiāli darbnespējas lapu) izsniedz ārsts. Tiesības uz slimības pabalstu ir atkarīgas no apdrošināšanas. Maternitātes un slimības apdrošināšana pašnodarbinātajam ir tikai tad, ja ienākumi sasniedz Ministru kabineta noteikto obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru. Ja ienākumi to nesasniedz, persona ir pakļauta vienīgi pensiju apdrošināšanai (6. panta trešā daļa). Tas pats ienākuma apmērs pamatgadījumā izšķir arī invaliditātes, veselības un vecāku apdrošināšanu. Atsevišķi tajā pašā daļā ir aprakstīti pašnodarbinātie pensijas vecumā vai ar piešķirtu vecuma pensiju: viņi ir pakļauti pensiju, maternitātes un slimības, veselības un vecāku apdrošināšanai, tātad invaliditātes apdrošināšana uz viņiem neattiecas neatkarīgi no ienākuma.

Vai mazkapitāla SIA var izmaksāt dividendes?

Var. Komerclikuma 185.¹ panta piektā daļa atļauj izmaksāt dividendēs to pārskata gada peļņas daļu, kura paliek pēc atskaitījumiem obligātajā rezervē, un rezervē katru gadu jāatskaita vismaz 25 procenti no pārskata gada peļņas (185.¹ panta otrā daļa). Dokumentos tas ir redzams: valdei priekšlikumā par peļņas izlietošanu atsevišķi jānorāda obligātās rezerves veidošanai izdarāmo atskaitījumu apmērs (185.¹ panta ceturtā daļa).

Kas notiek, ja mazkapitāla SIA vairs neatbilst nosacījumiem?

Sabiedrībai ir pienākums triju mēnešu laikā no brīža, kad rodas neatbilstība, palielināt pamatkapitālu līdz 185. pantā noteiktajam apmēram. Nianse ir sarakstā: šo pienākumu izraisa neatbilstība 185.¹ panta pirmās daļas 2., 3. vai 4. punktam, tas ir, dalībnieku lokam, valdes sastāvam un noteikumam, ka dalībnieks vienlaikus var būt tikai vienā tādā sabiedrībā. Pazīme par dibinātājiem šajā uzskaitījumā nav minēta (185.¹ panta sestā daļa).

Viena lieta, ko šis raksts nevar izdarīt: pateikt, kura forma ir pareizā tieši jums. Robežas te ir skaitliskas, bet to piemērošana atkarīga no tā, kas rakstīts jūsu līgumos, rēķinos un darba dokumentos. Tāpēc numuri un panti šeit ir domāti, lai jūs varētu pārbaudīt mūsu teikto, nevis lai aizstātu sarunu par konkrēto gadījumu.