Kā atvērt uzņēmumu Latvijā: ceļš līdz pirmajam rēķinam

Kā atvērt uzņēmumu Latvijā: vispirms izlemiet formu, dalībniekus un valdes sastāvu, noskaidrojiet patieso labuma guvēju, tad atveriet maksājumu kontu uz dibināmās sabiedrības vārda, iemaksājiet tajā visu pamatkapitālu naudā un tikai pēc tam iesniedziet pieteikumu Uzņēmumu reģistra portālā. Reģistram termiņu nosaka likums, bankai ne. Kā atvērt savu uzņēmumu pašiem un ko līdz pirmajam rēķinam varam paveikt mēs, aprakstīts raksta beigās.

Nodevas, termiņi un summas šeit ņemti no pirmavotiem un pārbaudīti 2026. gada 28. septembrī: likumi aktuālajā redakcijā vietnē likumi.lv, valsts nodeva pēc Ministru kabineta noteikumiem Nr. 664, procedūras detaļas pēc Uzņēmumu reģistra pakalpojumu aprakstiem. Pie normām tekstā nosaukts akts un pants, lai katru skaitli varētu pārbaudīt paši.

Četri lēmumi pirms pieteikuma

Reģistrācijas pieteikumā šie lēmumi tikai tiek ierakstīti. No tiem atkarīgs, kā pieteikumu varēs parakstīt un iesniegt, tāpēc pieņemiet tos, pirms atverat portālu.

Forma. Šajā rakstā aprakstīts sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) ceļš, jo tajā ir visi posmi: kapitāls, konts, valde un reģistrs. Ja uzņēmējdarbību vēlaties sākt bez atsevišķas juridiskās personas, ceļš var būt īsāks un sākties ar reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Mazkapitāla SIA ceļš ir tāds pats, tikai pamatkapitāls ir mazāks par 2800 euro, dibinātāji un dalībnieki var būt tikai fiziskās personas (ne vairāk par piecām), un kapitālu pirms pieteikuma var apmaksāt tikai naudā (Komerclikuma 185.¹ pants un 146. panta otrā daļa). Kā izvēlēties starp šīm iespējām, ir izklāstīts rakstā saimnieciskās darbības veicējs, IK vai mazkapitāla SIA, tāpēc šeit to neatkārtojam.

Ir arī ceļš bez dibināšanas: nopirkt jau reģistrētu SIA. Tas aizstāj dibināšanu, bet ne pārbaudi. Pirms darījuma jāpārbauda nodokļu parādi, iesniegtie gada pārskati, patiesie labuma guvēji, apgrūtinājumi, tiesvedības, PVN maksātāja statuss un sankciju saraksti. Par to ir atsevišķs raksts: kā notiek SIA pirkšana.

Dalībnieki. Dibinātājs var būt fiziskā vai juridiskā persona vai personālsabiedrība, un pilsonības prasības šajā normā nav (Komerclikuma 140. panta pirmā daļa). Dalībnieku skaits ietekmē iesniegšanas veidu. Pieteikumu paraksta visi dibinātāji (149. panta otrā daļa), un dokumentu, kas jāparaksta vairākām personām, elektroniski var iesniegt tikai tad, ja elektroniskais paraksts ir visiem parakstītājiem. Ja dibinātājs ir viena fiziskā persona, portālā var izvēlēties pakalpojumu, kurā dokumentus sagatavo sistēma; pārējos gadījumos dokumentus sagatavo iepriekš un pievieno.

Valde. Valdes loceklis var būt rīcībspējīga fiziskā persona (221. panta trešā daļa). Ierobežojumi ir saistīti nevis ar pilsonību, bet ar tiesas noteiktu aizliegumu ieņemt amatu, ar rīcībspējas ierobežojumu un ar komercdarbības ierobežojumu, kas noteikts citā ES vai EEZ valstī (4.¹, 4.² un 4.³ pants). Katrs valdes loceklis dod piekrišanu ieņemt amatu un tajā norāda iespējamos šķēršļus vai apliecina, ka to nav. Paraksts uz piekrišanas jāapliecina, ja piekrišana nav iekļauta pašā pieteikumā.

Patiesais labuma guvējs. Tā ir fiziskā persona, kurai tieši vai netieši pieder vairāk nekā 25 procenti kapitāla daļu vai kura sabiedrību tieši vai netieši kontrolē (Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 1. panta 5. punkts). Ziņas par viņu, tostarp valstspiederību un pastāvīgās dzīvesvietas valsti, jānorāda jau reģistrācijas pieteikumā. Lēmums šeit ir viens: atbildēt, kas sabiedrību patiesībā kontrolē, pat ja formāli daļas piederēs kādam citam.

Pārrunāt lēmumus pirms pieteikuma

Kā atvērt uzņēmumu Latvijā, izmantojot Uzņēmumu reģistra portālu

Tiešsaistes pakalpojums ir registrs.ur.gov.lv. Dokumentiem jābūt latviešu valodā. Pieteikumu un dokumentus var iesniegt dibinātāji vai jebkura cita persona, kurai dibinātāji to ir uzticējuši (Uzņēmumu reģistra apraksts par iesniegšanu un nodevām).

Dokumentus paraksta pašā e-pakalpojumā vai pievieno jau parakstītus ar e-parakstu viedkartē (eID kartē vai eParaksta kartē) vai ar eParaksts mobile. Ja dokumenti parakstīti ar drošu elektronisko parakstu, kuram pievienots drošs laika zīmogs, notariāls parakstu apliecinājums nav vajadzīgs. Citādi pieteikumu iesniedz papīra formā, un parakstu apliecina zvērināts notārs (Komerclikuma 9. panta pirmā daļa un 10. panta otrā daļa). Bāriņtiesa to var izdarīt tikai personai ar Latvijas personas kodu un tikai tad, ja novadā, novada pilsētā vai pagastā nav notāra.

Pieteikumam pievieno valdes paziņojumu par adresi ar nekustamā īpašuma objekta kadastra apzīmējumu un apliecinājumu, ka sabiedrība tur ir sasniedzama un tai ir tiesisks pamats tur atrasties (149. panta trešās daļas 7. punkts). Norma prasa tieši tiesisku pamatu, un konkrēta dokumenta veidu, piemēram, īpašnieka piekrišanu, tā nenosaka. Juridiskā adrese jāreģistrē ēkā vai telpu grupā, nevis īpašumā, kas sastāv tikai no zemes, un tai jāsakrīt ar Valsts adrešu reģistrā ierakstīto; ja ēkā ir vairāki dzīvokļi, vajadzīgs precīzs numurs. Pēc ieraksta valdei šajā adresē jānodrošina korespondences saņemšana.

Valsts nodeva par SIA ierakstīšanu komercreģistrā ir 75,00 euro, par mazkapitāla SIA 20,00 euro (MK noteikumi Nr. 664, pielikums, pārbaudīts 28.09.2026). Ja vēlaties, lai pieteikumu izskata vienas darba dienas laikā, nodeva ir trīskārša: SIA ar diviem un vairāk dibinātājiem tie ir 225,00 euro. Ja kapitālsabiedrībai ir viens dibinātājs, izskatīšana vienas darba dienas laikā maksā tikpat, cik parastā, tātad SIA 75,00 euro. Normā teikts „ja pieteicējs vēlas“, tāpēc šis ātrums jāizvēlas pašiem. Nodevu maksā e-pakalpojumā pēc pieteikuma sagatavošanas, un tā ir tikai reģistra nodeva: notārs, tulkojums un banka tajā neietilpst.

Lēmumu par ierakstu likums liek pieņemt triju dienu laikā, neskaitot brīvdienas un svētku dienas, no pieteikuma saņemšanas, un nosūtīt vēl triju tādu pašu dienu laikā (Komerclikuma 10. panta trešā un piektā daļa). Uzņēmumu reģistra aprakstā norādītas 1 līdz 3 darba dienas, neskaitot iesniegšanas dienu. Tas ir pamattermiņš, nevis solījums: to var pagarināt, un gadījumi, kad tas notiek, ir sadaļā par to, kur ceļš iestrēgst. Lēmumu var pārsūdzēt (10. panta sestā daļa). Dokumentu sarakstu un izmaksas sīkāk apraksta raksts SIA reģistrācija soli pa solim.

Pamatkapitāls un pagaidu konts

SIA pamatkapitāls ir vismaz 2800 euro (Komerclikuma 185. pants). Svarīgāks par summu ir brīdis. Līdz pieteikuma iesniegšanai dibinātāji paraksta un apmaksā visu dibināšanas līgumā noteikto pamatkapitālu, ja līgums nenosaka vēl agrāku termiņu (146. panta pirmā daļa redakcijā, kas ir spēkā kopš 2023. gada 1. jūlija). Apraksti, kuros teikts, ka kapitālu var iemaksāt daļēji vai pēc reģistrācijas, šai redakcijai neatbilst, un tādi internetā joprojām atrodami.

Kapitālu var apmaksāt naudā vai ar mantisko ieguldījumu. Mantisko ieguldījumu paši dibinātāji drīkst novērtēt tikai tad, ja mantisko ieguldījumu kopējā vērtība nepārsniedz 25 000 euro un kopā tie ir mazāk par pusi pamatkapitāla; citos gadījumos vajadzīgs vērtētāja atzinums (Uzņēmumu reģistra apraksts par pamatkapitālu). Mazkapitāla SIA šī ceļa nav.

Uzņēmuma pagaidu konta atvēršana

Apzīmējumu „pagaidu konts“ lieto bankas un meklētāji, Komerclikumā šāda apzīmējuma nav. Likumā tas formulēts precīzāk: dibinātāji uz dibināmās sabiedrības vārda atver maksājumu kontu un organizē naudas iemaksāšanu tajā (147. panta pirmā daļa). Uzņēmumu reģistra aprakstā precizēts, ka tas jādara, veicot naudas ieguldījumu, neatkarīgi no pamatkapitāla apmēra, tātad arī mazkapitāla SIA. Pēc iemaksas dibinātāji pieteikumā apliecina, ka konts ir atvērts un kapitāls apmaksāts.

No tā izriet, ko nevajag darīt. Neiemaksājiet kapitālu savā personīgajā kontā ar domu to vēlāk pārskaitīt: norma prasa kontu uz dibināmās sabiedrības vārda, un tieši to jūs pieteikumā apliecināt.

Uzņēmuma bankas konta atvēršana: solis bez termiņa

Intuitīvi banka šķiet pēdējais solis, kad uzņēmums jau ir reģistrā. No iepriekšējās sadaļas izriet cita secība: ja kapitālu maksājat naudā, konts uz dibināmās sabiedrības vārda jāatver pirms pieteikuma, jo bez tā kapitālu apmaksāt nevar. Banka ir pirmais ārējais solis, nevis pēdējais.

Uzņēmumu reģistram likums nosaka termiņu. Konta atvēršanai neviena no šajā rakstā pārbaudītajām normām termiņu nenosaka, tāpat kā to, kādus jautājumus banka uzdos un cik ilgi pārbaudīs. Tāpēc konkrētu dienu skaitu un jautājumu sarakstu šeit nenosaucam: normā to nav, un apsolīt tos nevar ne mēs, ne kāds cits.

Jūsu ziņā ir ierasties bankā ar atbildēm, kas tik un tā būs vajadzīgas pieteikumam: kas būs dalībnieki un valdē, kurš ir patiesais labuma guvējs, kur būs adrese, ko uzņēmums darīs un no kurienes ir pamatkapitāla nauda. Ja bankā pateiksiet vienu, bet pieteikumā ierakstīsiet citu, neatbilstība būs jāskaidro.

Praktiskais secinājums plānošanai: pirmā līguma vai pirmā rēķina datumu skaitiet no dienas, kad konts ir atvērts, nevis no dienas, kad plānojat iesniegt pieteikumu. Ja datums ir cieši noteikts, sāciet ar banku vienlaikus ar dokumentiem, nevis pēc tiem.

Pirmais mēnesis pēc ieraksta reģistrā

Ieraksts reģistrā sabiedrībai dod juridiskās personas statusu. Līdz pirmajam rēķinam jāatbild uz trim jautājumiem: kur pienāks iestāžu ziņas, kas kārtos uzskaiti un vai sabiedrība būs PVN maksātāja, un jāsaprot, kā tiek aplikta peļņa.

E-adrese. Reģistros reģistrētam tiesību subjektam oficiālās elektroniskās adreses izmantošana ir obligāta (Oficiālās elektroniskās adreses likuma 5. panta pirmās daļas 2. punkts). Automātiski e-adresi izveido tikai valsts iestādēm; sabiedrība to izveido pati oficiālo elektronisko adrešu informācijas sistēmā (7. panta pirmā un otrā daļa). Pirmajā nedēļā vienojieties, kurš e-adresi izveidos un kurš to pārbaudīs.

Uzskaite. Sabiedrība grāmatvedības reģistrus kārto divkāršā ieraksta sistēmā, ja likums nenosaka citādi, un par grāmatvedības kārtošanu un dokumentu saglabāšanu atbild uzņēmuma vadītājs (Grāmatvedības likuma 10. panta pirmā daļa un 33. panta pirmā daļa). Ja uzskaiti uzticat ārpakalpojumam, kopš 2023. gada 1. jūlija šo pakalpojumu drīkst sniegt tikai tas, kam ir VID licence, un licencētos var pārbaudīt VID publiskajā reģistrā. Licence apliecina atbilstību normatīvo aktu prasībām, bet vadītāju no atbildības neatbrīvo. Mūsu licence ir AGL0001078.

Nodoklis no peļņas. Uzņēmumu ienākuma nodokli maksā par sadalīto peļņu, piemēram, dividendēm, un par nosacīti sadalīto peļņu, kurā ietilpst arī ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi (Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 4. panta otrā daļa). Kamēr peļņa nav sadalīta, nodokļa par to nav, bet nosacīti sadalītā peļņa ar nodokli apliekama arī bez dividendēm. Likme ir 20 procenti no bāzes, kuru pirms tam dala ar koeficientu 0,8. Kopš 2026. gada 1. janvāra sabiedrība, kuras dalībnieki dividenžu aprēķināšanas periodā ir tikai fiziskās personas, dividendēm var izvēlēties alternatīvo 15 procentu likmi ar koeficientu 0,85 (turpat, 3. panta piektā daļa un 4.² pants). Taksācijas periods ir kalendāra mēnesis (atsevišķos gadījumos ceturksnis), tāpēc uzskaite jākārto no pirmā darījuma, nevis tikai gada pārskatam.

PVN. PVN maksātāju reģistrā jāreģistrējas, kad iekšzemes piegāžu un pakalpojumu vērtība bez nodokļa kalendārajā gadā pārsniedz 50 000 euro (Pievienotās vērtības nodokļa likuma 59. panta pirmā daļa redakcijā, kas ir spēkā kopš 2025. gada 1. janvāra, pārbaudīts 28.09.2026). Tad pieteikums jāiesniedz ne vēlāk kā nākamā mēneša 15. datumā. Ja slieksnis pārsniegts ne vairāk kā par 5000 euro, reģistrāciju var atlikt līdz gada beigām, iesniedzot pieteikumu līdz 30. novembrim, bet, ja pārsniegts pēc 30. novembra, līdz 31. decembrim. Tiesības nereģistrēties nav uz visiem laikiem: ja slieksnis pārsniegts iepriekšējā gadā, kārtējā gadā šo tiesību vairs nav.

Jaunam uzņēmumam izņēmumi var nozīmēt vairāk nekā pats slieksnis. Ja sniedzat pakalpojumus citas ES dalībvalsts nodokļa maksātājam un to sniegšanas vietu nosaka pēc likuma 19. panta pirmās daļas, slieksni nepiemēro vispār (59. panta astotā daļa). Arī pērkot pakalpojumus no ārvalstīm vai preces citās ES valstīs, reģistrācija var būt obligāta vēl pirms sliekšņa sasniegšanas. Pieteikumu PVN maksātāju reģistrā var iesniegt kopā ar dibināšanas dokumentiem, tāpēc PVN ir lēmums, ko vērts pieņemt pirms pieteikuma, nevis tikai tad, kad apgrozījums tuvojas slieksnim.

Pēc pirmā pārskata gada jāsagatavo gada pārskats. Mikrosabiedrība un maza sabiedrība to VID iesniedz ne vēlāk kā mēnesi pēc apstiprināšanas, bet ne vēlāk kā piecus mēnešus pēc pārskata gada beigām; vidējai un lielai sabiedrībai robeža ir septiņi mēneši (Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 97. panta pirmā daļa). Četri mēneši, ko var atrast vecākos avotos, šai redakcijai neatbilst. Pārskatu var iesniegt papīra formā vai elektroniski, Elektroniskās deklarēšanas sistēmā.

Kur ceļš iestrēgst

Šajā sadaļā apkopotas vietas, kur ceļš apstājas jau pēc tam, kad lēmumi pieņemti. Tabulā katram posmam ir norādīts, kas nosaka termiņu un kas to var pagarināt vai apturēt.

Tabulas dati pārbaudīti 2026. gada 28. septembrī. Termiņi ņemti no normām; bankas posmam norma termiņu nenosaka, tāpēc tā nav arī tabulā.

Pārbaude VID. Uzņēmumu reģistrs var nosūtīt pieteikumu VID, ja adresē jau reģistrēti vairāki subjekti, ja valdes loceklis jau ir vairāku sabiedrību valdē, ja dibinātājs jau ir vairāku sabiedrību dalībnieks vai ja dibinātājs gada laikā nodibinājis vairākus subjektus. Tad lēmuma termiņu pagarina par 10 darba dienām, bet, ja VID atzinumā norādīta papildu pārbaude, līdz trim mēnešiem. Ja VID atzinumā ir nodokļu riski, reģistrs ierakstu atsaka, un valsts nodevu šādā gadījumā neatmaksā (likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru“ 4.¹⁶ pants).

Tāpēc adrese, kurā jau reģistrēti vairāki uzņēmumi, nav neitrāla izvēle, pat ja tā ir ērta un lēta. Tā ir viens no iemesliem, kāpēc trīs dienas var kļūt par trim mēnešiem, un sliktākajā gadījumā beigties ar atteikumu, pēc kura nodevu neatmaksā.

Trūkst viena paraksta. Ja trim dibinātājiem e-paraksts ir tikai diviem, pieteikumu elektroniski iesniegt nevar: dokuments, kas jāparaksta vairākām personām, elektroniski iesniedzams tikai tad, ja elektroniskais paraksts ir visiem. Tad paliek notārs, un laiks pie viņa jāplāno tāpat kā bankā.

Ārvalstu dokumenti. Ja dibinātājs ir ārvalsts sabiedrība, tās publiskajiem dokumentiem atkarībā no valsts vajadzīga legalizācija vai apostille, bet dokumentiem, kas izsniegti ES vai EEZ valstī, Lielbritānijā vai Šveicē, Dokumentu legalizācijas likumu nepiemēro (3. panta otrā daļa). Komerclikums prasa ārvalstīs izdotiem publiskiem dokumentiem pievienot notariāli apliecinātu tulkojumu latviešu valodā (9. panta 1.¹ daļa).

Pārbaudīt dokumentus pirms iesniegšanas

Jautājumi un īsas atbildes

Vai uzņēmumu var atvērt bez notāra?

Var, ja visiem, kam dokumenti jāparaksta, ir drošs elektroniskais paraksts: tad pieteikumu paraksta un iesniedz tiešsaistē, un notariāls parakstu apliecinājums nav vajadzīgs. Viena detaļa: ja kāds parakstās pēc pilnvaras, pašam pilnvarojumam parakstīt šādu dokumentu ir tā pati notariālā apliecinājuma prasība (Komerclikuma 9. panta pirmā daļa).

Patiesais labuma guvējs: kas tas ir un kāpēc to norāda pieteikumā?

Tā ir fiziskā persona, kurai pieder vairāk nekā 25 procenti daļu vai kura sabiedrību kontrolē, un ziņas par viņu likums prasa jau reģistrācijas pieteikumā. Robeža ir „vairāk nekā“: dalībnieks ar tieši 25 procentiem pēc daļām par patieso labuma guvēju nekļūst, bet var kļūt kontroles dēļ. Uzņēmumu reģistrs var pieprasīt kontroles dokumentāru pamatojumu un notariāli apliecinātu personu apliecinoša dokumenta kopiju.

Pagaidu konts: kas tas ir un kas ar to notiek pēc ieraksta reģistrā?

Tas ir maksājumu konts, ko dibinātāji atver uz dibināmās sabiedrības vārda, lai pirms pieteikuma iemaksātu pamatkapitālu naudā. Ja naudas ieguldījums nepārsniedz 50 000 euro, izziņa reģistram nav vajadzīga: dibinātāji pieteikumā tikai apliecina, ka konts atvērts un kapitāls apmaksāts; lielākai summai pievieno maksājumu pakalpojumu sniedzēja izziņu vai citu dokumentu par apmaksu (Komerclikuma 149. panta ceturtā daļa). Kas ar kontu notiek pēc ieraksta, šajā rakstā pārbaudītās normas nenosaka, tāpēc to vērts noskaidrot bankā jau konta atvēršanas brīdī.

Ko darīt, ja banka atsaka atvērt kontu jaunam uzņēmumam?

Vērsties citā bankā vai pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja: Komerclikums prasa maksājumu kontu uz dibināmās sabiedrības vārda, nevis kontu konkrētā bankā, un lielākai iemaksai paredz maksājumu pakalpojumu sniedzēja izziņu. Parastai SIA kapitālu var apmaksāt arī ar mantisko ieguldījumu, mazkapitāla SIA ne. Tas gan atrisina tikai kapitāla jautājumu: kontu ikdienas maksājumiem uzņēmumam vajadzēs tik un tā.

Kas jāizdara pirmajā mēnesī pēc uzņēmuma atvēršanas?

Vienoties, kurš pārbaudīs e-adresi, sākt uzskaiti no pirmā darījuma un pieņemt lēmumu par PVN; sīkāk tas aprakstīts sadaļā par pirmo mēnesi. Viena lieta tajā sadaļā nav minēta. Ja pēc ieraksta mainās dalībnieki vai kontrole, ziņas par patieso labuma guvēju Uzņēmumu reģistram jāiesniedz nekavējoties, bet ne vēlāk kā 14 dienu laikā no dienas, kad par izmaiņām kļuvis zināms (Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 18.² panta pirmā daļa).

Ko izdarīsiet paši un kur palīdzam mēs

Ja esat vienīgais dibinātājs un fiziskā persona, jums ir e-paraksts, adrese ar skaidru tiesisko pamatu un kapitāls naudā, portāls dokumentus sagatavos pats, un pieteikumam palīgs jums nav vajadzīgs. Tad no šī raksta noderīgākā ir secība (vispirms banka, tad pieteikums) un izskatīšana vienas darba dienas laikā, kas vienam dibinātājam nemaksā vairāk.

Palīgs ietaupa laiku tur, kur ceļš sazarojas: vairāki dibinātāji un kādam nav e-paraksta, dibinātājs ir ārvalsts sabiedrība, kapitāls ar mantisko ieguldījumu, adrese vai valde, kas var izraisīt VID pārbaudi, PVN jautājums jau pirmajā mēnesī un uzskaite, kas jāsāk ar pirmo darījumu.

Ja uzņēmums vajadzīgs nevis Latvijā, bet citā ES valstī, palīdzam arī Slovākijā un Zviedrijā. Par tām sarunu sākam atsevišķi, jo tur ir citi likumi un cits ceļš.

Ko darām jūsu vietā

Aprakstiet savu situāciju formā zemāk, un atbildēsim, no kura soļa sākt tieši jūsu gadījumā.