%2C%20%D0%BA%D0%BE%D0%BF%D0%B8%D1%8F.jpg)

Ja radinieki dzīvo ārzemēs un vēlas reģistrēties par Latvijas pilsoņiem pēc izcelsmes, pirmais solis nav veidlapa. Vispirms jānoskaidro, kurš likuma pamats viņu gadījumam der. Praksē darbojas trīs, un katram ir savi pierādāmie apstākļi, savs lēmuma termiņš un sava atbilde par otro pilsonību. Tas vien, ka priekštecis bija Latvijas pilsonis, tiesības vēl nedod. Nozīme ir tam, kas ar viņu notika laikā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1990. gada 4. maijam, un tam, kad dzimis pēcnācējs.
| Pamats | Kam tas der | Lēmuma termiņš | Dubultā pilsonība |
|---|---|---|---|
| Pilsonības likuma 8.1 pants: Latvijas trimdinieku un viņu pēcnācēju pilsonība | priekštecis 1940. gada 17. jūnijā bija Latvijas pilsonis; laikā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1990. gada 4. maijam viņš atstāja Latviju, glābdamies no PSRS vai Vācijas okupācijas režīma, vai tika deportēts, un šo iemeslu dēļ līdz 1990. gada 4. maijam neatgriezās Latvijā uz pastāvīgu dzīvi; pēcnācējs dzimis līdz 2014. gada 1. oktobrim | četri mēneši | var izveidoties (8.1 panta trešā daļa); PMLP: esošo pilsonību var saglabāt |
| Pilsonības likuma 2. panta pirmās daļas 2. punkts, kā to piemēro PMLP | priekšteča pilsonību 1940. gada 17. jūnijā var dokumentēt, bet trimdinieka ceļš nav pieejams; šādos gadījumos pilsonību var iegūt saskaņā ar tiesu praksi, kuras pamatā ir Latvijas valsts nepārtrauktības doktrīna, un 9. panta nosacījumi paliek spēkā | viens mēnesis | var izveidoties, ja otra valsts ir 9. panta otrajā daļā minēto vidū (ES, EBTA, NATO dalībvalstis, Austrālija, Brazīlija, Jaunzēlande) |
| Pilsonības likuma 2. panta pirmās daļas 3. punkts: latvieši un līvi | priekštecis 1881. gadā vai vēlāk pastāvīgi dzīvoja Latvijas teritorijā, kāda tā pastāvēja līdz 1940. gada 17. jūnijam; dokumentēta piederība pie valstsnācijas (latviešiem) vai autohtoniem (līviem); latviešu valodas prasme | viens gads | var izveidoties (9. panta trešā daļa) |
Termiņu skaita nevis no dienas, kad ģimene ir nosūtījusi pirmo vēstuli, bet no dienas, kad dokumentus saņēmusi PMLP; pirmajā un trešajā ceļā PMLP norāda, ka termiņš sākas ar visu nepieciešamo dokumentu saņemšanu. Nepilnīgs dokumentu komplekts procesu pagarina.
Likumā ir arī ceturtais pamats, 2. panta pirmās daļas 1. punkts: tas attiecas uz tiem, kas reģistrējās vai kam bija tiesības reģistrēties līdz 2013. gada 1. oktobrim. Šajā ceļā vajadzīgs dokuments par to, ka persona nav citas valsts pilsonis. Radiniekam ar ārzemju pasi tas parasti neder.
Divas lietas pārsteidz visbiežāk. Latviešu valodas prasme jāpierāda tikai trešajā ceļā, un šo pārbaudi PMLP rīko Latvijā. Bēgšanu vai deportāciju savukārt pierāda nevis 1944. gadā rakstītas vēstules, bet rakstisks apliecinājums PMLP veidlapā, kurā norāda, kurp un kad cilvēks devās. Dokumentāli jāpierāda pārējais: priekšteča pilsonība 1940. gada 17. jūnijā un radniecība taisnā līnijā.
Trešajā ceļā, ja dokumentāra apstiprinājuma par piederību pie valstsnācijas nav, to var aizstāt ar apliecinājumu par piederību pie latviešu kopienas dzīvesvietā ārpus Latvijas. To izdod, piemēram, Pasaules Brīvo latviešu apvienība, latviešu svētdienas skola vai draudze ārvalstīs.
Reģistrācija pēc izcelsmes neprasa ne dzīvesvietu Latvijā, ne zināšanu pārbaudes; vienīgais izņēmums ir valodas prasme latviešu un līvu ceļā. Naturalizācija ir pavisam cita procedūra ar saviem nosacījumiem, un tā domāta tiem, kam tiesību pēc izcelsmes nav. Abas procedūras jaukt nevajag: nepareizi izvēlēta procedūra nozīmē zaudētus mēnešus.
Bieži procesu virza nevis pats iesniedzējs, bet radinieks Latvijā, un grūtākā pierādījumu daļa ir tieši šeit. Izziņas no civilstāvokļa aktu reģistriem izsniedz jebkura pašvaldības dzimtsarakstu nodaļa, taču tikai par ierakstiem, kas sastādīti pēdējo 100 gadu robežās. Vecākus dokumentus, proti, 1935. gada tautas skaitīšanas datus, nodokļu pārvaldes un karaklausības lietas, izsniedz Valsts vēstures arhīvs Slokas ielā 16; noder arī pirmskara Latvijas pilsoņa pase.
Radinieka ārzemēs ziņā paliek iesniegums un apliecinājums, kā arī savā valstī izdoto dokumentu sakārtošana. Eiropas Savienībā, Eiropas Ekonomikas zonā, Apvienotajā Karalistē (izņemot tās aizjūras teritorijas) un Šveicē izsniegtiem publiskiem dokumentiem legalizācija nav nepieciešama; ASV, Kanādā un Austrālijā izsniegtiem tā ir vajadzīga, un Hāgas konvencijas dalībvalstīs to kārto ar apostilli. Tulkojums latviešu valodā vajadzīgs visos gadījumos, izņemot personu apliecinošu dokumentu.
Lēmumu pieņem PMLP. Dokumentus nosūta Personu statusa kontroles nodaļai Rīgā; par iespēju iesniegt tos Latvijas pārstāvniecībā ārvalstīs jājautā tuvākajai no tām.
Mūsu birojs Rīgā sāk ar izvērtējumu: kurš pamats ģimenei ir reāls. Dokumentus vāc tikai pēc tam. Ja tiesību pēc izcelsmes nav, jautājums ir pavisam cits: tā jau ir uzturēšanās atļauja Latvijā ar citiem nosacījumiem un citiem termiņiem.
Atsūtiet priekšteča vārdu, gadu, kad viņš pameta Latviju, galamērķi un to, kādi dokumenti jums jau ir. Mēs pateiksim, kurš ceļš izskatās reāls un kas tam būs vajadzīgs. Rakstiet mums sadaļā Kontakti vai zvaniet.
Pastāstiet par priekšteci un saņemiet izvērtējumu
Sagatavots 2026. gada 6. septembrī pēc Pilsonības likuma (2., 8.1 un 9. pants), Ministru kabineta 2013. gada 24. septembra noteikumiem Nr. 974 un PMLP publicētās informācijas. Termiņi un prasības atbilst situācijai šajā dienā. Šis ir vispārīgs procedūras apraksts, nevis juridiska konsultācija konkrētā lietā.

