
Saeima 2026. gada 20. augustā pieņēma jauno Imigrācijas likumu, un tas stājas spēkā 15. septembrī. Līdzšinējais 2002. gada likums ar šo dienu zaudē spēku. Investoriem izmaiņas ir būtiskas:
| Līdz 14. septembrim (ieskaitot) | No 15. septembra | |
|---|---|---|
| Nekustamais īpašums | darījums no 250 000 eiro Rīgā, Jūrmalā un noteiktās teritorijās deva tiesības pieprasīt atļauju | šāda pamata jaunajā likumā vairs nav |
| Fonda modelis | nebija | vismaz 150 000 eiro uz 5 un vairāk gadiem valsts izveidotu fondu pārvaldniekā, papildus 10 000 eiro valsts budžetā; atļauja līdz 5 gadiem (programma vēl tiek veidota) |
| Pamatkapitāls | pastāvēja citā veidā; vecie nosacījumi no 15. septembra vairs nav aktuāli | no 50 000 eiro mazās sabiedrībās (nodokļi no 40 000 eiro gadā) vai no 100 000 eiro (nodokļi no 100 000 eiro gadā), papildus 10 000 eiro; ne vairāk kā 10 ārzemnieku vienā sabiedrībā; atļauja līdz 2 gadiem |
Būtiska nianse: fonda programma pagaidām pastāv tikai likuma tekstā. Pašu fondu vēl nav, un daļa noteikumu Ministru kabinetam jāizdod līdz 2027. gada 1. decembrim. Vecais ceļš aizveras 15. septembrī, bet jaunais praksē vēl nav atvērts.
Pārejas noteikumu 4. punkts nosaka skaidri: dokumentus, kas iesniegti līdz likuma spēkā stāšanās dienai, izskata pēc vecā likuma. Tas nozīmē pēdējo logu darījumiem, kas jau ir noslēguma stadijā. Reģistrācija zemesgrāmatā, izziņas un nodevas prasa laiku, tāpēc gaidīšana līdz pēdējai dienai rada nopietnu risku nepaspēt.
Ko šajā posmā darām mēs, aprakstīts vīzu un uzturēšanās atļauju pakalpojumu lapā.
Viena atruna, ko nedrīkst palaist garām: šis logs neuzlabo Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu situāciju, viņiem darbojas atsevišķi ierobežojumi, par tiem zemāk. Savukārt tas, kā strādāja iepriekšējā programma, izklāstīts atsevišķā rakstā.
Izsniegtās termiņuzturēšanās atļaujas paliek spēkā līdz sava termiņa vai reģistrācijas termiņa beigām, ja tiek saglabāti nosacījumi, uz kuriem tās izsniegtas (pārejas noteikumu 6. punkts). Tālāk seko pārreģistrācija pēc pārejas noteikumu 7.-9. punkta: par vecajiem investīciju pamatiem izsniegtajām atļaujām paredzēta iemaksa programmā "Ekonomikas attīstības programma", un kopsumma kopā ar jau veiktajiem maksājumiem nepārsniedz 5000 eiro. Tieši pagarināšanas posmā rodas papildu prasības un riski, tāpēc savu situāciju ir vērts pārbaudīt pēc dokumentiem.
Jaunais likums tieši nosaka, ka Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem abi investīciju pamati nav pieejami: ne fonda modelis, ne ieguldījums pamatkapitālā (27. panta septītā līdz devītā daļa). Jau izsniegtās atļaujas tas neatceļ, tās darbojas līdz termiņa beigām pēc pārejas noteikumiem. Atsevišķi neinvestīciju pamati, piemēram, studijas vai zinātniskais darbs, paliek pieejami ar papildu pārbaudēm.
Kad jaunais Imigrācijas likums stājas spēkā?
2026. gada 15. septembrī. Vecais 2002. gada likums ar šo dienu zaudē spēku.
Vai vēl var pieteikties atļaujai par nekustamā īpašuma iegādi?
Tikai tad, ja visi dokumenti iestādē nonāk ne vēlāk kā 14. septembrī: šādas lietas vērtē pēc iepriekšējām normām, un pozitīvs lēmums nav garantēts. Vēlāk šāda pamata likumā vairs nav.
Kas notiks ar jau izsniegtajām atļaujām?
Nekas netiek atcelts ar atpakaļejošu spēku: izsniegtā atļauja darbojas līdz sava termiņa beigām. Jautājumi sākas pagarināšanas brīdī, un tur nosacījumi atkarīgi no tā, kad un uz kāda pamata atļauja saņemta.
Kā darbosies fonda modelis?
Formāli ceļš ir aprakstīts: nauda tiek ieguldīta uz vismaz pieciem gadiem, atsevišķi maksājami 10 000 eiro budžetā, atļauju piešķir uz laiku līdz pieciem gadiem. Praksē ceļa vēl nav: fondu, kuros ieguldīt, valsts vēl tikai veido.
Ja jautājums attiecas uz jums vai jūsu klientiem, laika ir maz: līdz 14. septembrim palikušas dažas dienas. Sazinieties ar mums, aizpildot pieteikuma formu vai pa tālruni, un jurists pēc jūsu dokumentiem izvērtēs, vai ir reāli paspēt vecā likuma logā un kādi pamati paliek pēc 15. septembra.
Sagatavots 2026. gada 3. septembrī pēc jaunā Imigrācijas likuma teksta vietnē likumi.lv (27. panta 10. un 36. punkts; pārejas noteikumu 4., 6., 7.-9. punkts). Šī ir vispārīga informācija, nevis juridiska konsultācija: secinājums konkrētā situācijā atkarīgs no dokumentiem.