Fatima Kurasova
SIA „Lex & Finance” vadītāja
Grāmatvedība
 • 
Fatima Kurasova

Grāmatvedības pakalpojumu cenas Latvijā: cik maksā grāmatvedis

Īsumā Cenas no deviņu biroju publicētajiem cenrāžiem, kas apskatīti 2026. gada 7. oktobrī; minimālā alga un nodokļu likmes pēc normatīvajiem aktiem.
  • Ārpakalpojumā zemākās pakāpes cena deviņos cenrāžos ir no 30 līdz 350 euro mēnesī, bet vienai un tai pašai nelielai SIA piecu cenrāžu cenas ir no 50 līdz 700 euro.
  • Cenrāži skaita dažādas lietas: dokumentus, grāmatojumus vai operācijas. Salīdziniet cenu vienam un tam pašam mēneša apjomam, nevis pirmo skaitli cenrādī.
  • Štata grāmatvedis ar pilnu slodzi 2026. gadā darba devējam izmaksā ne mazāk kā 964,36 euro mēnesī, ja viņš apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem.
  • Grāmatvedis, kas jūsu grāmatvedību kārto pēc uzņēmuma līguma, likuma izpratnē ir ārpakalpojuma grāmatvedis, un viņam vajadzīga VID licence.
Pāriet uz vajadzīgo sadaļu

    Cik maksā grāmatvedis, vispirms ir atkarīgs no tā, vai viņš būs jūsu darbinieks vai ārpakalpojuma grāmatvedis. Deviņu biroju publicētajos grāmatvedības pakalpojumu cenrāžos zemākās pakāpes cena ir no 30 līdz 350 euro mēnesī, bet vienam un tam pašam nelielam uzņēmumam piecu cenrāžu cenas ir no 50 līdz 700 euro mēnesī. Štata grāmatvedis ar pilnu slodzi, kurš apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, darba devējam 2026. gadā izmaksā vismaz 964,36 euro mēnesī: tik daudz veido minimālā alga kopā ar darba devēja obligātajām iemaksām un riska nodevu.

    Grāmatvedības pakalpojumu cenas ņemtas no deviņu Latvijas biroju cenrāžiem, kas publicēti to tīmekļvietnēs un apskatīti 2026. gada 7. oktobrī. Cenrāžus atlasījām no Google meklēšanas rezultātiem Latvijā pēc vaicājumiem par grāmatvedības pakalpojumiem un to cenām: no 16 apskatītajām biroju lapām mēneša maksas pakāpes vai tās aprēķināšanas noteikumi bija publicēti deviņās. Kur cenrādī cena norādīta bez PVN, tā šeit ir bez PVN; kur par PVN nekas nav teikts, to norādām pie summas. Tā ir cenrāža cena, nevis piedāvājums jūsu uzņēmumam: astoņos no deviņiem cenrāžiem tieši rakstīts, ka cena ir orientējoša, informatīva vai to nosaka individuāli pēc darba apjoma. Biroju nosaukumus nenorādām, jo salīdzinām cenu veidošanas principus, nevis konkrētus pakalpojumu sniedzējus. Minimālā alga, nodokļu likmes un licences prasības ņemtas no likumiem un Ministru kabineta noteikumiem, kas bija spēkā 2026. gada 7. oktobrī.

    Viens uzņēmums piecos cenrāžos

    Salīdzināt cenrāžus pēc pirmā skaitļa nav jēgas, jo katrs no tiem skaita kaut ko citu. Tāpēc par piemēru ņēmām vienu SIA un aprēķinājām tās mēneša maksu pēc cenrāžu noteikumiem. To varējām izdarīt piecos cenrāžos, kuros pateikts, ko skaita par vienību; cenrādis B gan bankas maksājumus nemin, tāpēc tabulā tam norādīti abi iespējamie līmeņi. Četrus no deviņiem cenrāžiem tabulā neiekļāvām, jo piemēra cena pēc tiem būtu tikai minējums: trijos nav skaidrs, vai bankas maksājumi ir atsevišķa vienība, savukārt ceturtajā nav norādīts, kādam laikposmam noteikta maksa par darbinieku. Piemēra SIA mēnesī izraksta 10 rēķinus un saņem 10 rēķinus, bankas kontā ir 30 maksājumi, algu saņem viens darbinieks. Uzņēmums nav PVN maksātājs, kases aparāta tam nav, un citu grāmatojumu, piemēram, par pamatlīdzekļu nolietojumu, arī nav.

    CenrādisPēc kā rēķina maksuPiemēra SIA šajā cenrādīMaksa mēnesī
    APakete: līdz 10 izrakstītiem un 10 saņemtiem rēķiniem, bankas konta apstrāde, algu aprēķins līdz pieciem darbiniekiemIekļaujas paketēno 50 euro, PVN cenrādī nav minēts
    BIenākošo un izejošo dokumentu skaits un darbinieku skaits; ja pārsniegta kaut viena robeža, piemēro nākamo līmeni20 rēķini un 1 darbinieks: zemākais līmenis; ja bankas maksājumus skaitītu kā dokumentus, to būtu 50 un piemērotu nākamo līmeni125 euro bez PVN (vai 250 euro bez PVN)
    CFiksēta maksa 150 euro, papildu maksa pēc darījumu skaita un 25 euro par katru darbinieku; maksājuma rīkojumus skaita ar koeficientu, pieci rīkojumi ir viens darījums20 rēķini, līdz 6 darījumiem no maksājuma rīkojumiem, 1 darbinieksvismaz 175 euro bez PVN
    DGrāmatojumi: katrs rēķins, čeks, bankas darījums un katra darbinieka algas aprēķins; ja nosacījumi atbilst dažādiem variantiem, piemēro dārgāko10 + 10 + 30 + 1 = 51 grāmatojums190 euro bez PVN
    EOperācijas: katrs dokuments, katrs maksājums un katrs algas aprēķins51 operācija700 euro bez PVN

    Augstākā cena tabulā ir 14 reizes lielāka par zemāko, un iemesli ir divi: biroji par vienu darba vienību uzskata dažādas lietas, un pašu biroju cenu līmenis ir atšķirīgs. Cenrādī B skaita dokumentus un atsevišķi darbiniekus, bet bankas maksājumus nemin, savukārt cenrādī D un E tas pats mēnesis jau ir 51 grāmatojums vai operācija, jo tur atsevišķa vienība ir katrs bankas maksājums un katrs algas aprēķins. Cenrāža E zemākā pakāpe, līdz 10 operācijām mēnesī, jau maksā 350 euro.

    Ja skatās tikai zemāko pakāpi, deviņos cenrāžos tā ir no 30 līdz 350 euro mēnesī. Taču četros no tiem zemākā pakāpe paredzēta uzņēmumam, kurā darījumu gandrīz nav: vienā cenrādī tā paredzēta mazāk nekā pieciem grāmatojumiem mēnesī bez apgrozījuma, trijos līdz desmit operācijām vai grāmatojumiem. Vēl vienā zemākā cena ir par tukšajām atskaitēm uzņēmumam, kas darbību neveic. Uzņēmumam ar tādu mēneša apjomu kā mūsu piemērā ticamāks orientieris ir tabulā aprēķinātā cena, nevis zemākā pakāpe.

    Trīs lietas, kas jāsalīdzina piedāvājumos

    Pirms prasāt piedāvājumus un salīdzināt grāmatvedības pakalpojumu cenas, saskaitiet, cik dokumentu un maksājumu jums ir mēnesī, un nosūtiet visiem birojiem vienus un tos pašus skaitļus. Tad piedāvājumos var vērtēt trīs lietas.

    1. Ko cenrādis skaita. Dokuments, grāmatojums, operācija un darījums ir četras dažādas uzskaites vienības. Norādiet atsevišķi, cik mēnesī ir izrakstīto un cik saņemto rēķinu, bankas maksājumu, kases čeku un darbinieku, un birojs pats tos pārrēķinās savās vienībās.
    2. Kas ietilpst mēneša maksā. Algu aprēķins vienā cenrādī iekļauts paketē līdz pieciem darbiniekiem, citā maksā 25 euro par katru darbinieku. Ja ārpakalpojumā nododat tikai algas, vienā cenrādī tas maksā 45 euro par darbinieku, bet ne mazāk kā 120 euro mēnesī. Vienā cenrādī atsevišķa pozīcija ir „AML/KYC Compliance procedūra“ par 300 euro pusgadā (AML un KYC ir angļu saīsinājumi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un klienta izpētei); ko tieši tā ietver, vērts noskaidrot pirms līguma. Ja grāmatvedim uzticat arī rēķinu sagatavošanu, vienā cenrādī tā maksā 8,50 līdz 10 euro par parastu rēķinu un 12 līdz 15 euro par strukturētu elektronisko rēķinu. Tam būs nozīme no 2028. gada 1. janvāra: ja preces vai pakalpojuma saņēmējs ir cits Latvijā reģistrēts uzņēmums, kas nav budžeta iestāde, rēķins tam jānoformē kā strukturēts elektroniskais rēķins (Grāmatvedības likuma 11. panta četrpadsmitā daļa un pārejas noteikumu 8. punkts). No šīs prasības var atkāpties tā paša panta sešpadsmitajā daļā uzskaitītajos gadījumos, piemēram, ja samaksu apliecina kases aparāta čeks. Gada pārskats ne visur ietilpst mēneša maksā; cik tas maksā, skatiet jautājumos raksta beigās.
    3. PVN. Sešos no deviņiem cenrāžiem cenas norādītas bez PVN, trijos par PVN nekas nav teikts. PVN standartlikme ir 21 % (Pievienotās vērtības nodokļa likuma 41. panta pirmās daļas 1. punkts). Ja birojs PVN pieskaita, bet jūsu uzņēmums nav PVN maksātājs, nodoklis ir daļa no cenas, un tabulā norādītie 125 euro jums faktiski ir 151,25 euro.

    Vēl viena lieta atklājas tikai pēc līguma parakstīšanas: kā mainās cena, kad uzņēmums aug. Cenrādī B pietiek pārsniegt vienu robežu: ja bankas maksājumus neskaita kā dokumentus un piemēra SIA pieņem darbā vēl divus cilvēkus, tās maksa pieaug no 125 līdz 250 euro mēnesī, lai gan rēķinu skaits nemainās. Cenrādī D, ja grāmatojumu skaits atbilst vienam variantam, bet darbinieku skaits citam, piemēro dārgāko. Tāpēc līgumā vērts ierakstīt, no kura mēneša sāk piemērot jauno pakāpi un kā par to paziņo.

    Cik darba devējam izmaksā štata grāmatvedis

    Algu nosaka darba tirgus, bet zemāko robežu nosaka valsts. 2026. gadā minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 780 euro (Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumu Nr. 656 2. punkts). Papildus bruto algai darba devējs maksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 23,59 % apmērā (likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu“ 18. panta pirmā daļa) un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu 0,36 euro mēnesī par katru darbinieku (Ministru kabineta 2025. gada 4. novembra noteikumu Nr. 651 2. punkts). Likme 23,59 % attiecas uz darbinieku, kurš apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem; citām darbinieku grupām likmi nosaka Ministru kabinets.

    Bruto alga mēnesīDarba devēja iemaksas, 23,59 %Riska nodevaDarba devējam kopā mēnesī
    780 euro (minimālā alga)184,00 euro0,36 euro964,36 euro
    1200 euro283,08 euro0,36 euro1483,44 euro
    1500 euro353,85 euro0,36 euro1854,21 euro
    2000 euro471,80 euro0,36 euro2472,16 euro

    Pilna slodze, 2026. gads. Algas 1200, 1500 un 2000 euro ir aprēķina piemēri, nevis grāmatvežu tirgus algas.

    No bruto algas ietur darbinieka obligātās iemaksas (10,50 %) un iedzīvotāju ienākuma nodokli, tāpēc šie maksājumi darba devēja izmaksas nepalielina. Tas gan jāatceras sarunā ar kandidātu: ja runājat par summu, ko darbinieks saņems pēc nodokļu nomaksas, bruto alga būs ievērojami lielāka par šo summu, un tieši no bruto algas aprēķina darba devēja iemaksas.

    Tabulā nav izdevumu, kurus nosaka nevis likums, bet darba organizācija: darbvietas iekārtošana, grāmatvedības programma, mācības un aizvietošana, kamēr grāmatvedis ir atvaļinājumā. Ikgadējais apmaksātais atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas (Darba likuma 149. panta pirmā daļa), un deklarāciju termiņi šajā laikā nepārceļas. Tādam nelielam uzņēmumam kā mūsu piemērā pat minimālā alga kopā ar darba devēja maksājumiem pārsniedz augstāko cenu pirmajā tabulā. Štata grāmatvedis var būt pamatota izvēle, ja darba pietiek pilnai slodzei vai grāmatvedim katru dienu jābūt birojā.

    Arī nepilna slodze var izmaksāt vairāk, nekā varētu šķist. Ja visi darbiniekam deklarētie obligāto iemaksu objekti ceturksnī kopā, arī pie citiem darba devējiem un kā pašnodarbinātajam, ir mazāki par trim minimālajām mēneša algām, obligātās iemaksas no starpības no saviem līdzekļiem veic darba devējs. Tās aprēķina proporcionāli dienām, kurās persona ir darba ņēmējs, neskaitot, piemēram, dienas bezalgas atvaļinājumā un bērna kopšanas atvaļinājumā, un, ja darba devēju ir vairāki, katrs maksā proporcionāli objektam, ko pats deklarējis (likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu“ 20.4 panta pirmā, otrā, trešā un piektā daļa). Izņēmumus nosaka tā paša panta ceturtā daļa: piemēram, minimālās iemaksas neveic par personām, kas sasniegušas pensijas vecumu vai saņem vecuma pensiju, par personām ar invaliditāti un par jauniešiem līdz 24 gadiem, kuri mācās izglītības iestādē (augstskolā pilna laika studijās).

    Štata grāmatvedim VID licence nav vajadzīga. Grāmatvedības likums licenci prasa ārpakalpojuma grāmatvedim, un par tādu uzskata personu, kas grāmatvedības pakalpojumus sniedz uz rakstveida līguma pamata, izņemot darba līgumu (34. panta otrās daļas 2. punkts un 38. panta pirmā daļa). Par ārpakalpojuma grāmatvedi neuzskata personu, kas veic tikai tehniskus darbus, piemēram, aprēķina algas, sagatavo rēķinus vai ievada attaisnojuma dokumentu datus (34. panta otrās daļas 3. un 4. punkts). Grāmatvedim, kas strādā ar darba līgumu, likums izvirza citas prasības: kompetenci apliecina vai nu izglītības dokuments, vai pieredze vai atbilstošs sertifikāts (34. panta otrās daļas 1. punkts).

    Ja grāmatvedības pakalpojumus jūsu uzņēmumam sniedz kāds, ar kuru noslēgts nevis darba līgums, bet cits līgums, pārbaudiet, vai viņam ir spēkā esoša ārpakalpojuma grāmatveža licence. Cilvēks, ar kuru par grāmatvedības kārtošanu noslēgts uzņēmuma līgums, likuma izpratnē ir ārpakalpojuma grāmatvedis un bez licences šādus pakalpojumus sniegt nedrīkst. Tā VID atbildēja arī LV portāla e-konsultācijās 2024. gada 23. janvārī. Ja grāmatvedību uzticat citam, drošākie ceļi ir divi: darba līgums vai licencēts ārpakalpojuma grāmatvedis. Tas var būt arī tas pats cilvēks, ja viņš reģistrējas VID kā fiziskā persona, kas veic saimniecisko darbību, un, izpildot Grāmatvedības likumā ārpakalpojuma grāmatvedim noteiktās prasības, saņem VID licenci (34. panta otrās daļas 2. punkts un 38. pants).

    Bez grāmatveža uzņēmuma vadītājs drīkst kārtot grāmatvedību pats tikai Grāmatvedības likuma 35. pantā uzskaitītajos gadījumos. Kapitālsabiedrībai ārpus maksātnespējas procesa tāds gadījums ir viens: vadītājs ir tās vienīgais valdes loceklis un vienlaikus vienīgais dalībnieks (35. panta 4. punkts). Šādas tiesības ir arī, piemēram, individuālajam komersantam un saimnieciskās darbības veicējam. SIA ar diviem dalībniekiem vai diviem valdes locekļiem, kā arī SIA, kuras valdes loceklim nepieder visas daļas, šajā izņēmumā neietilpst. Neatkarīgi no tā, vai vadītājs grāmatvedību kārto pats vai uztic to citam, par tās kārtošanu atbilstoši likumam atbild viņš (33. panta pirmās daļas 1. punkts).

    Kā izvēlēties grāmatvedi: ko noskaidrot pirms līguma

    Ārpakalpojuma grāmatvedim jābūt spēkā esošai VID licencei, un to var pārbaudīt publiskajā VID reģistrā pēc reģistrācijas koda vai, ja grāmatvedis ir fiziskā persona, pēc vārda un uzvārda. Ko reģistrā skatīties un ko licence nozīmē klientam, aprakstīts rakstā par ārpakalpojuma grāmatveža licenci. Licence apliecina atbilstību likuma prasībām, bet cenu un darba saturu nosaka līgums.

    Likums prasa rakstveida vienošanos, kurā noteikti grāmatveža pienākumi, tiesības un atbildība (Grāmatvedības likuma 34. panta pirmā daļa). Ko tieši ierakstīt par cenu, likums nenosaka, tāpēc pirms parakstīšanas noskaidrojiet:

    • ko cenrādis skaita par vienību un vai bankas maksājumi tajā ir iekļauti;
    • vai mēneša maksā ietilpst algas, PVN deklarācijas un gada pārskats, un cik maksā tas, kas neietilpst;
    • no kura mēneša sāk piemērot jauno pakāpi, ja pieaug dokumentu vai darbinieku skaits;
    • līdz kuram datumam katru mēnesi jānodod dokumenti un kas notiek, ja tie kavējas;
    • kurš iesniedz deklarācijas VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) un vai jūs tās redzat pirms iesniegšanas;
    • vai par klienta izpēti un vienreizējām konsultācijām jāmaksā atsevišķi;
    • kā un kādā termiņā jums atdod dokumentus un piekļuves datus, ja līgumu izbeidz.

    SIA „Lex & Finance“ ir ierakstīta VID Ārpakalpojuma grāmatvežu reģistrā, licence Nr. AGL0001078; ierakstu var pārbaudīt VID reģistrā pēc reģistrācijas koda 40203239265. Mūsu cenu šajā rakstā nav, jo piedāvājumu sagatavojam pēc tam, kad redzam jūsu uzņēmuma dokumentu un maksājumu apjomu, darbinieku skaitu un PVN statusu. Varam kārtot visu uzskaiti vai tikai daļu, kā aprakstīts lapā par uzskaiti pilnā vai daļējā ciklā. Visi mūsu grāmatvedības pakalpojumi Rīgā apkopoti vienuviet.

    Ko vēl jautā par grāmatveža cenu

    Cik maksā grāmatvedības ārpakalpojumi uzņēmumam, kurā gandrīz nav darījumu?

    Šādam uzņēmumam zemākās cenas, ko apskatītajos cenrāžos atradām, ir no 30 līdz 70 euro, taču tās attiecas uz diviem dažādiem pakalpojumiem. Par 30 euro mēnesī bez PVN viens birojs kārto uzskaiti uzņēmumam, kuram mēnesī ir mazāk nekā pieci grāmatojumi un nav apgrozījuma. Ja uzņēmums darbību neveic, divi citi biroji par to iesniedz tā sauktās tukšās atskaites: viens par 50 euro mēnesī bez PVN, otrs, kas atrodas ārpus Rīgas, par 70 euro, bet ne PVN, ne periodu tā cenrādis nenorāda. Viens cenrādis piedāvā arī maksu par gadu: 500 euro bez PVN, ja gadā ir ne vairāk kā piecas operācijas.

    Cik maksā gada pārskata sagatavošana, ja tā nav iekļauta mēneša maksā?

    Trīs no deviņiem cenrāžiem to vērtē aptuveni vienas mēneša maksas apmērā. Viens norāda papildu mēneša maksu, otrs rēķina vienu mēneša maksu vai, ja maksa gada laikā mainījusies, divpadsmit mēnešu vidējo, trešais pārskatu novērtē atbilstoši ikmēneša apkalpošanas summai. Vēl vienā cenrādī gada pārskata sagatavošana minēta paketes saturā. Ja pārskats paketē neietilpst, pēc šiem trim cenrāžiem gada budžets ir aptuveni trīspadsmit mēneša maksas; precīzu summu noskaidrojiet pirms līguma. Kā pārskatu sagatavo un iesniedz, skaidrots rakstā par uzņēmuma gada pārskatu.

    Cik maksā grāmatveža konsultācijas stunda?

    Vienā cenrādī konsultācijas stunda maksā 40 euro tiem, kas nav biroja klienti (PVN nav minēts), citā 50 euro bez PVN. Vēl vienā cenrādī par darbu, kas neietilpst uzskaitītajos pakalpojumos, jāmaksā 100 euro stundā bez PVN. Viens birojs visas ikmēneša cenas aprēķina, pamatojoties uz 25 euro stundas likmi. Divos cenrāžos esošajiem klientiem konsultācijas ir bez maksas.

    Kāpēc grāmatvedis pirms līguma prasa ziņas par uzņēmuma īpašniekiem?

    Tā ir likuma prasība, nevis biroja ziņkārība. Ārpakalpojuma grāmatvedis ir Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjekts (3. panta pirmās daļas 3. punkts), un pirms darījuma attiecību uzsākšanas viņš veic klienta izpēti: identificē klientu, noskaidro patieso labuma guvēju un to, kāds ir sadarbības mērķis (11. panta pirmās daļas 1. punkts un 11.1 panta pirmā daļa). Iegūto informāciju aktualizē atbilstoši riskam, bet ne retāk kā reizi piecos gados, tāpēc jautājumi var atkārtoties arī vēlāk.

    Vai grāmatveža rēķinā norādīto PVN var atskaitīt?

    Var, ja jūsu uzņēmums ir reģistrēts PVN maksātājs, grāmatvedības pakalpojumu izmanto ar nodokli apliekamu darījumu nodrošināšanai un nodokļa rēķins saņemts no cita reģistrēta PVN maksātāja: tad tajā norādītais PVN ir priekšnodoklis (Pievienotās vērtības nodokļa likuma 92. panta pirmās daļas 1. punkts). Uzņēmumam, kas nav reģistrēts PVN maksātājs, šis nodoklis paliek izmaksās.

    Par uzņēmumu

    SIA „Lex & Finance“ ir juridisko un grāmatvedības pakalpojumu birojs Rīgā. Reģistrācijas numurs 40203239265. Iekļauta VID Ārpakalpojuma grāmatvežu reģistrā, licence Nr. AGL0001078 (skatīt reģistrā). Licence apliecina atbilstību normatīvo aktu prasībām, nevis darba kvalitāti.

    Kalpaka bulvāris 10, Rīga
    Tālrunis +371 29515251, +371 25155167
    E-pasts consulting@lexfinance.lv

    Normatīvie akti, pēc kuriem pārbaudīts raksts: Grāmatvedības likums; Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums; Pievienotās vērtības nodokļa likums; likums „Par valsts sociālo apdrošināšanu“; Ministru kabineta 2025. gada 4. novembra noteikumi Nr. 651; Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumi Nr. 656; likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli“; Darba likums. Tirgus cenas: deviņu Latvijas grāmatvedības biroju publicētie cenrāži, apskatīti 2026. gada 7. oktobrī.

    Lex & Finance