Uzņēmuma gada pārskats 2027: termiņš un iesniegšana par 2026. gadu

Gada pārskats par 2026. gadu mikrosabiedrībai un mazai sabiedrībai jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ne vēlāk kā 2027. gada 31. maijā, vidējai un lielai sabiedrībai ne vēlāk kā 31. jūlijā. Tie ir galējie datumi, bet ne vienmēr jūsu termiņš. Likums prasa iesniegt pārskatu arī ne vēlāk kā mēnesi pēc tā apstiprināšanas. Ja SIA dalībnieki pārskatu apstiprina 10. martā, tas jāiesniedz līdz 10. aprīlim, un 31. maijs šai sabiedrībai vairs nav izšķirošais datums (Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 97. panta pirmā daļa).

Gada pārskata iesniegšanas termiņš 2027. gadā un kāpēc internetā vēl redzams 30. aprīlis

Spēkā esošais likums gada pārskata iesniegšanai nosaka divus termiņus, un jāievēro tas, kas pienāk agrāk:

• Mēnesis pēc apstiprināšanas. SIA pārskatu apstiprina dalībnieku sapulce (Komerclikuma 210. panta pirmās daļas 5. punkts), un no apstiprināšanas dienas sākas mēnesis, kurā pārskats jāiesniedz VID.
• Galējais termiņš pēc gada beigām. Mikrosabiedrībai un mazai sabiedrībai tie ir pieci mēneši, vidējai un lielai sabiedrībai, kā arī koncerna mātes sabiedrībai, kas sagatavo konsolidēto gada pārskatu, septiņi mēneši. Par 2026. kalendāro gadu tas ir 2027. gada 31. maijs (pirmdiena) vai 31. jūlijs (sestdiena). Vidējai un lielai sabiedrībai, kā arī koncerna mātes sabiedrībai, kas sagatavo konsolidēto gada pārskatu, iesakām pārskatu iesniegt līdz piektdienai, 30. jūlijam, un nerēķināties ar to, ka termiņš pārcelsies uz nākamo darba dienu.
• Cits pārskata gads. Ja statūtos noteikts, ka pārskata gads nesakrīt ar kalendāro, piecus vai septiņus mēnešus skaita no tā beigām (Grāmatvedības likuma 24. panta pirmā daļa).

Ja termiņu meklējāt internetā, droši vien redzējāt 30. aprīli un „četrus mēnešus“. Tāds termiņš tiešām bija: līdz 2023. gada grozījumiem Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 97. panta pirmā daļa mikrosabiedrībām un mazām sabiedrībām, izņemot koncerna mātes sabiedrības, kas sagatavo konsolidēto gada pārskatu, prasīja iesniegt pārskatu ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc gada beigām. Ar 2023. gada 8. marta grozījumiem termiņš pagarināts līdz pieciem mēnešiem, un jauno termiņu piemēro pārskatiem, sākot ar 2022. pārskata gadu (pārejas noteikumu 11. punkts). Internetā tomēr palikuši agrāk rakstītie teksti. Iesniegt pārskatu līdz 30. aprīlim, kā tajos rakstīts, nav kļūda, ja no apstiprināšanas nav pagājis vairāk par mēnesi. Bīstami ir pretējais, proti, paļauties uz 31. maiju, ja pārskats apstiprināts jau martā.

Kas jāiekļauj SIA gada pārskatā par 2026. gadu

Gada pārskats sastāv no finanšu pārskata un vadības ziņojuma (Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 8. panta otrā daļa). Cik daudz tajā jāatklāj, atkarīgs no sabiedrības kategorijas. Kategoriju nosaka trīs rādītāji bilances datumā: bilances kopsumma, neto apgrozījums un vidējais darbinieku skaits pārskata gadā. Sabiedrība atbilst kategorijai, ja nepārsniedz vismaz divas no trim robežvērtībām. Robežvērtības paaugstinātas, sākot ar 2024. pārskata gadu, tāpēc skaitļi vecākos rakstos vairs neder (5. pants un pārejas noteikumu 13. punkts). Tabulā norādītas robežvērtības. Tiesības izmantot mazākas kategorijas atvieglojumus sabiedrība iegūst, ja gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gada bilances datumā tā nepārsniedz vismaz divas no trim attiecīgajām robežvērtībām, un zaudē, ja vismaz divu robežvērtību pārsniegums atkārtojas divus pārskata gadus pēc kārtas (5. panta sestā daļa). Jaundibināta sabiedrība pirmajā pārskatā rādītājus vērtē pirmā pārskata gada bilances datumā (5. panta septītā daļa).

Likuma 56., 57. un 58. pantā paredzētie atvieglojumi un atbrīvojumi neattiecas uz dažām ieguldījumu un līdzdalības turēšanas mikrosabiedrībām, kas uzskaitītas 60. pantā. Tabulas avots: likuma 5., 9., 56., 57., 58. un 60. pants.

Pārskatu sagatavo latviešu valodā un euro, skaitļus noapaļojot līdz veseliem euro (4. pants). To paraksta valde vai tās pilnvarots valdes loceklis, bet finanšu pārskatu paraksta arī grāmatvedis vai ārpakalpojuma grāmatvedis, kas to sagatavojis (95. pants).

Pārskats par 2026. gadu no bilances datuma līdz publiskošanai

Kad vajadzīgs zvērināts revidents

Vidējai un lielai sabiedrībai zvērināts revidents vajadzīgs vienmēr (91. panta pirmā daļa).

Mazai sabiedrībai revīzija obligāta, ja divus gadus pēc kārtas pārsniegtas divas no trim robežvērtībām: bilance 1 000 000 euro, apgrozījums 2 000 000 euro, 50 darbinieki; jaundibinātai sabiedrībai rādītājus vērtē pirmā pārskata gada bilances datumā. Revīzija vajadzīga arī koncerna mātes sabiedrībai un dažos citos 91. panta otrajā daļā minētajos gadījumos.

Ja revīzija mazai sabiedrībai nav obligāta, bet sabiedrība divus gadus pēc kārtas pārsniedz divas no robežvērtībām 500 000 euro, 1 000 000 euro un 25 darbinieki, vajadzīga revidenta ierobežotā pārbaude, un tās vietā drīkst izvēlēties revīziju (92. pants). Ja pārskatu revidējis vai pārbaudījis zvērināts revidents, EDS iesniedz arī papīra formā sagatavotā revidenta ziņojuma vai revidenta pārbaudes ziņojuma elektronisku kopiju, un revidents EDS apstiprina, ka iesniegtā elektroniskā pārskata saturs atbilst tam pārskatam, par kuru viņš sniedzis ziņojumu (97. panta otrā daļa).

Kas mainās, slēdzot 2026. gadu: inventarizācija un pieslēgšanās EDS

Divas izmaiņas skar tieši pārskatu par 2026. gadu, un abas jau ir spēkā.

Inventarizācija. Ministru kabineta 2026. gada 6. oktobra noteikumi Nr. 608 grozīja Grāmatvedības kārtošanas noteikumus (Ministru kabineta noteikumi Nr. 877). Grozījumi stājās spēkā 2026. gada 13. oktobrī, tātad attiecas jau uz 2026. gada slēguma inventarizāciju:

• inventarizējot mantu, tās daudzumu un pilnvērtīgumu drīkst pārbaudīt arī videoapskatē vai pēc iesniegtajiem fotoattēliem, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi (67. punkts);
• prasījumus un saistības ar debitoriem un kreditoriem drīkst salīdzināt pašapkalpošanās portālos vai citos savstarpēji saskaņotos elektroniskos kanālos, un, ja darījuma partneris līdz inventarizācijas termiņa beigām nav paziņojis par atšķirībām, datus uzskata par salīdzinātiem (68.1. un 68.2. apakšpunkts);
• ja uzņēmumā izveidota iekšējās kontroles sistēma, kas nodrošina mantas saglabāšanu un novērš iztrūkuma un citu zudumu riskus, ilgtermiņa ieguldījumus un inventāru slēguma inventarizācijā apskata ne retāk kā reizi trijos gados, bet zemi reizi piecos gados, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts cits termiņš (70.¹ punkts);
• uzņēmuma vadītājs, kurš ir tiesīgs kārtot grāmatvedību pats, arī inventarizāciju drīkst veikt pats (76. punkts). SIA uzņēmuma vadītājs Grāmatvedības likuma izpratnē ir valde, un to, kad SIA īpašnieks drīkst pats kārtot grāmatvedību, skaidrojām atsevišķi.

Grozījumi maina to, kā pārbauda mantu un saistības, bet slēguma inventarizāciju neatceļ. Ja tā notiek vai tās rezultāti iegūti pēc 31. decembra, rezultātus iegrāmato tā, lai ieraksts nonāktu 2026. gada finanšu pārskatā (97. punkts).

Pieslēgšanās EDS. Kopš 2026. gada 1. janvāra VID Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) var pieslēgties tikai ar drošiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem, piemēram, Smart-ID kvalificēto versiju, eID karti, eParakstu vai eParaksts mobile, vai ar noteiktu internetbanku autentifikāciju. VID izsniegto lietotājvārdu un paroli drīkst lietot tikai ārvalstnieki, kuriem nav tiesiskas saites ar Latviju un iespējas saņemt ārvalstnieka eID karti (VID informācija, atjaunota 2026. gada 4. februārī). Ja jūsu uzņēmumā EDS līdz šim lietoja tikai grāmatvedis, pārbaudiet jau tagad, vai valdes loceklis pats var ieiet uzņēmuma EDS profilā. Tas būs vajadzīgs, ja mainīsiet grāmatvedi vai piešķirsiet tiesības jaunam lietotājam. Ja valdes loceklim neviena drošā līdzekļa nav, to vērts noformēt laikus, nevis pārskata iesniegšanas nedēļā.

Ja gada pārskats ir nokavēts vai grāmatvedība ielaista

Par to, ka gada pārskats nav iesniegts noteiktajā termiņā, VID piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz 400 naudas soda vienībām (Grāmatvedības likuma 42. pants). Viena vienība ir pieci euro, tātad sods var sasniegt 2000 euro (Administratīvās atbildības likuma 16. panta otrā daļa). Par pārskata iesniegšanu ir atbildīga sabiedrības vadība, arī tad, ja pārskatu gatavo ārpakalpojuma grāmatvedis (Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 100. pants).

Soda samaksa pārskatu neaizstāj. Ja sabiedrība mēneša laikā pēc soda uzlikšanas pārskatu tā arī neiesniedz un kopš pārkāpuma pagājuši vismaz seši mēneši, VID var pieņemt lēmumu izbeigt sabiedrības darbību. Lēmums stājas spēkā mēneša laikā pēc tā paziņošanas, ja to neapstrīd vai nepārsūdz (Komerclikuma 314.¹ panta otrās daļas 1. punkts un trešā daļa).

Vienu „ātro risinājumu“ noraidām uzreiz: iesniegt pārskatu ar nullēm, lai tikai tas būtu iesniegts, kaut gan sabiedrībai gada laikā bija darījumi. Tas pats 42. pants paredz brīdinājumu vai naudas sodu līdz 400 naudas soda vienībām arī par normatīvajiem aktiem neatbilstoša gada pārskata iesniegšanu, tātad tā nav izeja.

Ja pārskats ir nokavēts vai uzskaite ielaista, rīcības secība ir šāda:

1. Noskaidrojiet, par kuriem gadiem pārskats nav iesniegts un vai par tiem vispār ir grāmatvedības reģistri, attaisnojuma dokumenti un bankas izraksti.
2. Atjaunojiet uzskaiti, sākot ar vecāko gadu. Gada sākuma atlikumiem bilancē jāatbilst iepriekšējā gada beigu atlikumiem, ja vien nav labotas būtiskas iepriekšējo gadu kļūdas vai mainīta grāmatvedības politika (Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 14. panta pirmās daļas 6. punkts un 12. panta otrā daļa). Tāpēc jaunākā gada pārskatu nepabeidziet, kamēr nav pārbaudīti vecākā gada beigu atlikumi.
3. Katru pārskatu sagatavojiet, parakstiet, apstipriniet dalībnieku sapulcē un iesniedziet EDS atsevišķi: mēnesis iesniegšanai katram pārskatam skaitāms no tā apstiprināšanas dienas.
4. Ja VID jau atsūtījis lēmumu, tajā norādīts, kur un kādā termiņā to var apstrīdēt. Šo termiņu rēķiniet no lēmuma, nevis no pārskata sagatavošanas.

Izvērtēt nokavēto pārskatu

Kā mainīt grāmatvedi, nesabojājot gada slēgumu

Atbildība par grāmatvedības kārtošanu paliek uzņēmuma vadītājam neatkarīgi no tā, kurš uzskaiti kārto (Grāmatvedības likuma 33. panta pirmās daļas 1. punkts). Tāpēc, mainot grāmatvedi, valdei jāparūpējas par četrām lietām.

• Vienošanās un licence. Ar jauno grāmatvedi slēdz rakstveida vienošanos, kurā noteikti viņa pienākumi, tiesības un atbildība (34. panta pirmā daļa). Ja grāmatvedību nodod ārpakalpojumā, grāmatvedim vajadzīga spēkā esoša ārpakalpojuma grāmatveža licence (38. panta pirmā daļa), un to var pārbaudīt VID publiski pieejamajā ārpakalpojuma grāmatvežu reģistrā (39. panta pirmā daļa). Par to, ko ārpakalpojuma grāmatveža licence nozīmē klientam, lasiet atsevišķā rakstā.
• Dokumenti. Grāmatvedības dokumentus uzņēmums glabā savā arhīvā vadītāja noteiktajā kārtībā, un citi tos drīkst izmantot tikai ar vadītāja atļauju (27. panta otrā un ceturtā daļa). Pieprasiet grāmatvedības reģistrus, grāmatvedības organizācijas dokumentus, inventarizācijas sarakstus, attaisnojuma dokumentus un iepriekšējo gadu pārskatus. Likums nosaka minimālos glabāšanas laikus: reģistriem, inventarizācijas sarakstiem un organizācijas dokumentiem 10 gadi, gada pārskatiem līdz uzņēmuma reorganizācijai vai darbības izbeigšanai, pārējiem attaisnojuma dokumentiem ne mazāk kā pieci gadi (28. pants).
• Tiesības EDS. Jauno grāmatvedi uzņēmuma amatpersona var reģistrēt kā uzņēmuma EDS profila lietotāju sadaļā „Lietotāji un to tiesības“ vai pilnvarot iesniegt dokumentus. Pilnvarai nav jābūt notariāli apliecinātai, un VID to iekļauj EDS četru līdz desmit darba dienu laikā (VID informācija). Tajā pašā sadaļā pārskatiet, kādas tiesības paliek iepriekšējam grāmatvedim.
• Kurš parakstīs pārskatu. Finanšu pārskatu paraksta grāmatvedis, kas to sagatavojis (Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 95. panta piektā daļa). Ja 2026. gada finanšu pārskata sagatavošanu pēc 31. decembra pārņem jaunais grāmatvedis, viņš to arī paraksta, lai gan uzskaiti par šo gadu kārtoja kāds cits. Viņam vispirms jāpārbauda sākuma atlikumi un gada ieraksti, un tas prasa laiku. Tāpēc grāmatvedi labāk mainīt pirms gada slēguma. Ja maiņa notiek jau pārskata sagatavošanas laikā, vispirms noskaidrojiet, kuri reģistri, dati un dokumenti jaunajam grāmatvedim ir pieejami un kuri darbi palikuši nepabeigti, un tikai tad plānojiet pārskata apstiprināšanu: no tās dienas sāksies mēnesis iesniegšanai.

Gada pārskats nevar būt labāks par visa gada uzskaiti. Ja meklējat grāmatvedi, kas uzņēmumu apkalpo visu gadu, nevis tikai sagatavo pārskatu, mūsu grāmatvedības pakalpojumi sākas no 100 euro mēnesī ar PVN; kas ietilpst jūsu gadījumā, vienosimies pēc sarunas. Ja vajadzīgs tikai pārskats par 2026. gadu, skatiet lapu par gada pārskata sagatavošanu. Tirgus cenas salīdzinājām rakstā par grāmatvedības pakalpojumu cenām.

Pāriet pie mums pirms gada slēguma

Jautājumi, ko uzdod pirms gada pārskata iesniegšanas

Vai jāiesniedz gada pārskats, ja SIA 2026. gadā nestrādāja?

Jā. Pienākums sagatavot gada pārskatu ir par katru pārskata gadu, un izņēmuma sabiedrībai bez darbības likumā nav (Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 8. panta pirmā daļa). Apturēt darbību ar savu lēmumu SIA var tikai tad, ja tai cita starpā nav nodokļu parādu un darbinieku un ir iesniegts gada pārskats par pēdējo pārskata gadu (Komerclikuma 333.³ panta pirmā daļa).

Vai Ministru kabineta noteikumi Nr. 400 „Gada pārskata sagatavošanas kārtība“ attiecas uz SIA?

Nē. Ministru kabineta 2025. gada 1. jūlija noteikumi Nr. 400 nosaka kārtību budžeta iestādēm, no valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām un budžeta nefinansētām iestādēm (1.1. apakšpunkts). SIA gada pārskatu regulē Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums.

Kad jāiesniedz pirmais gada pārskats jaundibinātai SIA?

Jaunizveidota uzņēmuma pirmais pārskata gads var būt īsāks vai garāks par 12 mēnešiem, bet ne garāks par 18 mēnešiem (Grāmatvedības likuma 24. panta trešā daļa). Termiņu skaita no pirmā pārskata gada beigām, tāpēc vispirms pārbaudiet, kā pirmais pārskata gads noteikts jūsu uzņēmumā. Pirmajā pārskatā jaundibināta sabiedrība drīkst sniegt tik daudz informācijas, cik prasīts kategorijai, kuras robežvērtības tā pirmā gada bilances datumā nepārsniedz (Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 5. panta septītā daļa).

Vai par gada pārskata iesniegšanu jāmaksā valsts nodeva?

Nē. Pārskatu iesniedz VID Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā, un VID norāda, ka EDS ir bezmaksas sistēma. Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā nodeva par iesniegšanu nav paredzēta.

Vai iesniegto gada pārskatu redzēs citi?

Jā. VID ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā nodod pārskatu Uzņēmumu reģistram, un reģistrs to publicē savā tīmekļvietnē (Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 98. pants). Bilanci un peļņu pēc tam var apskatīt ikviens, arī jūsu klienti, piegādātāji un banka.