Elektroniskie rēķini Latvijā 2026. gadā: kas uzņēmumiem ir obligāts jau tagad un kas atlikts līdz 2028. gadam

‍

Ap elektroniskajiem rēķiniem Latvijā pašlaik klīst tik daudz baumu, ka jebkuram uzņēmējam reibst galva. Vieni saka, ka no 2026. gada visiem obligāti jāpāriet uz e-rēķiniem soda draudu dēļ. Citi apgalvo, ka viss atlikts un nav jāsteidzas. Kuram taisnība? Patiesība, kā bieži mēdz būt, ir pa vidu, un tā ir svarīgāka par jebkuru baumu. Ja tagad saprotat datumus, jūs izvairīsieties gan no liekas panikas, gan no bīstamas bezrūpības.

‍

Šis raksts ievieš skaidrību sarežģītajā elektronisko rēķinu tēmā Latvijā 2026. gadā. Mēs vienkāršā valodā paskaidrosim, kas ir strukturētais e-rēķins, kuram tas jālieto jau tagad, bet kuram ir laiks līdz 2028. gadam. Jūs uzzināsiet par brīvprātīgo posmu, par reālajiem pieauguma skaitļiem un par to, kā sagatavoties bez steigas. Visa informācija balstās uz aktuāliem Grāmatvedības likuma datiem, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informāciju un oficiāliem tiesiskajiem skaidrojumiem. Sāksim ar pašu vienkāršāko jautājumu: kas tas vispār ir.

‍

Kas ir strukturētais elektroniskais rēķins

‍

Vispirms noskaidrosim jēdzienu, jo apjukums bieži sākas tieši šeit. Daudzi domā, ka elektroniskais rēķins ir vienkārši PDF fails, kas nosūtīts pa e-pastu. Tā nav taisnība. Parasts PDF vai skenējums ir joprojām papīra loģika, tikai digitālā ietinamajā. Strukturētais elektroniskais rēķins ir pavisam kas cits: tas ir fails īpašā formātā, ko datorsistēmas nolasa automātiski, bez cilvēka līdzdalības.

‍

Iztēlojieties atšķirību šādi. Parasts rēķins ir vēstule, kas cilvēkam jāizlasa ar acīm un manuāli jāievada programmā. Strukturētais e-rēķins ir kā svītrkods veikalā: sistēma pati nolasa visus datus par preci, cenu un nodokli sekundes daļās. Tieši šī automātiskā nolasāmība ir reformas būtība. Mērķis ir likvidēt manuālo darbu, samazināt kļūdu skaitu un padarīt nodokļu administrēšanu caurspīdīgāku. Lūk, kāpēc valsts pāriet tieši uz strukturēto formātu, nevis vienkārši uz elektronisku pārsūtīšanu.

‍

Galvenais par datumiem: kuram un kad ir obligāti

‍

Tagad pie pašā svarīgākā, kā dēļ jūs, visticamāk, šo rakstu arī atvērāt. Datumi ap e-rēķiniem tiešām ir sarežģīti, jo tos vairākas reizes mainīja. Saliksim visu pa plauktiņiem, lai jūs precīzi saprastu savu situāciju. Ir trīs dažādi segmenti, un katram ir savs termiņš.

‍

Pirmais segments ir norēķini starp valsts iestādēm un biznesu. Rēķiniem, ko bizness izraksta budžeta iestādēm, strukturētais e-rēķins ir obligāts. Šis pienākums segmentam bizness pret valsts iestādēm ir spēkā un netika pārcelts. Otrais segments ir norēķini starp divām privātām kompānijām, tā sauktais B2B. Un, lūk, šeit ir pats svarīgākais: obligātā datu nodošana par šādiem rēķiniem VID ir pārcelta uz 2028. gada 1. janvāri. Trešais moments ir brīvprātīgais posms: no otrā ceturkšņa testēt jauno e-rēķinu sistēmu starp uzņēmumiem var jau tagad, brīvprātīgā kārtā.

‍

Kāpēc obligāto B2B pārcēla uz 2028. gadu

‍

No kurienes radās pārcelšana un kāpēc par to tik svarīgi zināt? Stāsts ir pamācošs. Sākotnēji bija plānots ieviest obligātos e-rēķinus starp uzņēmumiem daudz agrāk. Bet grozījumi Grāmatvedības likumā, kas ievieš šo pienākumu, tika pieņemti tikai pāris mēnešus pirms plānotā starta. Bizness, īpaši mazais un vidējais, vienkārši nepaspēja sagatavoties tehniski un finansiāli.

‍

Tāpēc valdība pieņēma lēmumu pārcelt strukturēto e-rēķinu obligātās aprites uzsākšanu uzņēmumiem, kas nav budžeta iestādes, uz 2028. gada 1. janvāri. Vienlaikus paredzēts pārejas periods, lai biznesam būtu laiks sagatavoties. Loģika ir vienkārša: reforma ir pārāk apjomīga, lai to ieviestu sasteigti. Pārcelšana nav atcelšana, bet atlikšana ar iespēju mierīgi pielāgoties. Tas, kurš izmantos šo laiku gudri, būs ieguvējs.

‍

Skaitļi, kas parāda pārmaiņu mērogu

‍

Lai saprastu, cik nopietna ir šī reforma, noderīgi paskatīties uz skaitļiem. Tie runā skaļāk par jebkuriem vārdiem. Elektronisko rēķinu lietošanas pieaugums Latvijā notiek lavīnveidīgi, un tas nav pārspīlējums.

‍

• 2024. gada ceturksnī tika izrakstīti aptuveni 10 000 elektronisko rēķinu.
• 2025. gadā šis skaitlis pieauga aptuveni līdz 276 000 rēķinu.
• Prognoze 2026. gadam ir aptuveni pieci miljoni elektronisko rēķinu.
• Brīvprātīga jaunās sistēmas testēšana biznesam pieejama no otrā ceturkšņa.

‍

Šie skaitļi izskaidro, kāpēc sistēmai bija vajadzīgi papildu uzlabojumi un ieguldījumi. Kad apjoms pieaug simtiem reižu, infrastruktūrai jāspēj sekot. Tieši tāpēc VID un Valsts digitālās attīstības aģentūra saskaņoja reālistiskus termiņus, nevis sāka forsēt palaišanu. Uzņēmējam galvenais secinājums ir tāds: vilnis nāk, un sagatavoties tam labāk laikus, nevis pēdējā brīdī pirms 2028. gada.

‍

Kā sagatavoties pārejai jau tagad

‍

Lai gan obligātais termiņš B2B segmentam pārcelts, gudri uzņēmēji sāk gatavoties jau 2026. gadā. Kāpēc? Tāpēc, ka sagatavošanās aizņem laiku, bet brīvprātīgais posms ļauj visu pārbaudīt bez soda riska. Lūk, praktiskie soļi, ko vērts spert laikus.

‍

• Pārbaudiet savu datu kvalitāti: partneru reģistrus, PVN numurus, preču kartītes, maksājumu nosacījumus.
• Sakārtojiet iekšējās procedūras: kas apstiprina rēķinu, kur ir kontroles punkti, ko darīt kļūdu gadījumā.
• Pārdomājiet arhivēšanu un pierādāmību, jo auditā VID svarīga ir darījuma pamatotība, nevis faila skaistums.
• Novērtējiet elektronisko rēķinu operatorus un to tehnisko atbilstību laikus.
• Atjauniniet e-rēķinu aprites nolikumu kā uzņēmuma grāmatvedības kārtošanas noteikumu daļu.

‍

Galvenā doma ir tāda, ka pāreja uz e-rēķiniem nav vienreizēja pogas nospiešana, bet projekts, kas skar datus, procesus un cilvēkus. Jo agrāk jūs sāksiet, jo mierīgāk noritēs pāreja. 2026. gada brīvprātīgais periods ir dāvana: iespēja visu noregulēt praksē, kamēr kļūdas neko nemaksā. Nepalaidiet šo iespēju garām.

‍

Citas svarīgas 2026. gada izmaiņas biznesam

‍

Elektronisko rēķinu reforma neiet viena pati. 2026. gadā stājusies spēkā vesela virkne izmaiņu, ko noderīgi zināt katram uzņēmējam. Tās skar nodokļus, norēķinus un administrēšanu. Lūk, galvenās no tām.

‍

• Mainījies nokavējuma naudas aprēķins: tagad tā tiek aprēķināta tikai divas reizes mēnesī, 1. un 15. datumā, un parādījušies jauni gadījumi, kad nokavējuma naudu neaprēķina.
• Mazajam biznesam ar apgrozījumu līdz 50 000 eiro ir spēkā vienkāršota PVN maksātāja reģistrācijas kārtība.
• No 2026. gada 1. jūlija tiek atcelts atbrīvojums no ievedmuitas nodokļa sūtījumiem līdz 150 eiro no valstīm ārpus ES.
• Šādiem sūtījumiem tiek ieviesta fiksēta nodeva 3 eiro par katru preču pozīciju plus PVN 21 procenta apmērā.

‍

Šīs izmaiņas parāda vispārējo kursu uz digitalizāciju un stingrāku kontroli. Tās skar gan tos, kuri tirgojas starptautiskās platformās, gan tos, kuri vienkārši pasūta preces no ārzemēm. Tāpēc turēt roku uz nodokļu jaunumu pulsa 2026. gadā ir svarīgi kā nekad. Labs grāmatvedis šeit kļūst nevis par greznību, bet par nepieciešamību.

‍

Kā tieši tiek nodoti elektroniskie rēķini

‍

Rodas loģisks jautājums: bet kā tehniski viens rēķins nonāk no vienas kompānijas pie otras? Šeit sistēma ir iekārtota elastīgi, un tā ir laba ziņa biznesam. Elektronisko rēķinu aprites nodrošināšanai paredzēts decentralizēts risinājums ar vairākiem nodošanas veidiem. Jūs neesat piesaistīts vienam kanālam un varat izvēlēties to, kas ērtāks tieši jums.

‍

Praksē tas nozīmē vairākus variantus. Var nodot rēķinus caur valsts sistēmām, var izmantot oficiālo elektronisko adresi, bet var arī vienoties tieši ar partneri par individuālu kanālu, piemēram, caur tiešu programmu integrāciju vai saskaņotu apmaiņu. Šāda elastība ļauj gan lielai kompānijai ar savu IT sistēmu, gan mazai firmai atrast piemērotu veidu. Galvenais, lai pats rēķins būtu pareizajā strukturētajā formātā, bet tā piegādes ceļu var pielāgot savām iespējām.

‍

Izvēloties kanālu, vērts padomāt par savu uzņēmuma apjomu un partneru loku. Ja jūs strādājat ar dažiem pastāvīgiem partneriem, var pietikt ar vienkāršu individuālu vienošanos. Ja partneru ir daudz un darījumu plūsma liela, izdevīgāk izvēlēties operatoru vai valsts sistēmas risinājumu, kas automatizē apriti. Tieši tāpēc izvēli nevajadzētu atstāt uz pēdējo brīdi: katram kanālam ir savas tehniskās prasības, un to ieviešana prasa laiku un dažkārt ieguldījumus programmatūrā.

‍

Kādas priekšrocības dod pāreja uz e-rēķiniem

‍

Var šķist, ka visa šī reforma ir tikai lieki sarežģījumi. Bet, ja paskatās dziļāk, pāreja uz elektroniskajiem rēķiniem nes reālu labumu biznesam. Tā nav tikai valsts prasība, bet instruments, kas pareizi ieviešot ietaupa laiku un naudu. Paskatīsimies, kur tieši ir ieguvums.

‍

Vispirms tā ir izmaksu samazināšana. Manuāla rēķinu ievade, drukāšana, pārsūtīšana un papīra glabāšana maksā naudu un laiku. Automatizācija likvidē lielāko daļu šo izdevumu. Otrais ir procesu automatizācija: rēķins nonāk sistēmā uzreiz gatavā veidā, bez manuālas ievades. Trešais ir precizitātes uzlabošana: kad dati tiek nolasīti automātiski, izzūd manuālās ievades kļūdas, drukas kļūdas summās un numuros. Grāmatvedībai tas nozīmē mazāk labojumu un mazāku nodokļu kļūdu risku. Tāpēc daudzas kompānijas, kas sākotnēji uztvēra e-rēķinus kā formālu pienākumu, laika gaitā saskata tajos reālu konkurences priekšrocību un soli uz efektīvāku pārvaldību.

‍

Galvenie mīti par elektroniskajiem rēķiniem

‍

Ap šo tēmu sakrājušies daudzi maldi, un tie traucē uzņēmējiem pieņemt pareizus lēmumus. Izkliedēsim biežākos mītus pēc kārtas, jo patiesības izpratne ietaupa gan nervus, gan naudu.

‍

Pirmais mīts: e-rēķins ir vienkārši PDF, kas nosūtīts pa pastu. Kā jau noskaidrojām, tā nav taisnība: strukturētais rēķins ir mašīnlasāms formāts, nevis attēls. Otrais mīts: no 2026. gada visiem uzņēmumiem obligāti jāpāriet uz e-rēķiniem savā starpā. Patiesībā obligātā B2B datu nodošana VID ir atlikta līdz 2028. gadam. Trešais mīts: sagatavošanās aizņems vienu dienu, tāpēc var pagaidīt līdz pēdējam. Realitātē tas ir projekts, kas skar datus, procesus un cilvēku apmācību, un tas prasa laiku. Ceturtais mīts: mazo biznesu tas vispār neskar. Patiesībā vilnis skars gandrīz visus, un labāk gatavoties laikus. Šo mītu izpratne palīdz nepieļaut tipiskas kļūdas un mierīgi plānot pāreju, balstoties uz faktiem, nevis baumām.

‍

Visas detaļas vērts salīdzināt ar oficiālajiem avotiem. Likumu teksti pieejami portālā likumi.lv, aktuālās izmaiņas un instrukcijas publicē Valsts ieņēmumu dienests (VID), bet tiesiskos skaidrojumus var atrast portālā LV portāls.

‍

Biežāk uzdotie jautājumi

‍

Vai visiem uzņēmumiem obligāti jālieto e-rēķini no 2026. gada?

‍

Nē. Strukturētais e-rēķins ir obligāts biznesa norēķinos ar budžeta iestādēm. Obligātā datu nodošana par rēķiniem starp privātām kompānijām VID ir pārcelta uz 2028. gada 1. janvāri. Līdz šim termiņam šāda apmaiņa biznesam ir brīvprātīga.

‍

Ar ko strukturētais e-rēķins atšķiras no parasta PDF?

‍

Parasts PDF ir fails, ko cilvēks lasa un manuāli ievada programmā. Strukturētais e-rēķins ir fails īpašā formātā, ko datorsistēmas nolasa automātiski, bez cilvēka līdzdalības. Tieši automātiskā nolasāmība ir reformas būtība.

‍

Kāpēc obligāto B2B posmu pārcēla uz 2028. gadu?

‍

Grozījumi, kas ievieš pienākumu, tika pieņemti tikai pāris mēnešus pirms starta, un bizness nepaspēja sagatavoties. Tāpēc obligāto uzsākšanu uzņēmumiem pārcēla uz 2028. gada 1. janvāri ar pārejas periodu pielāgošanās laikam.

‍

Vai var sākt lietot e-rēķinus brīvprātīgi jau tagad?

‍

Jā, no otrā ceturkšņa bizness var testēt jauno elektronisko rēķinu sistēmu brīvprātīgā kārtā. Tā ir ērta iespēja noregulēt procesus bez soda riska pirms obligātā termiņa iestāšanās.

‍

Kādas vēl nodokļu izmaiņas svarīgas biznesam 2026. gadā?

‍

Nokavējuma nauda tagad tiek aprēķināta divas reizes mēnesī, 1. un 15. datumā. Mazajam biznesam ar apgrozījumu līdz 50 000 eiro ir vienkāršota PVN reģistrācija. No 2026. gada 1. jūlija tiek atcelts atbrīvojums no nodevas sūtījumiem līdz 150 eiro no valstīm ārpus ES.

‍

Kā Lex&Finance speciālisti jums palīdzēs

‍

Uzņēmums Lex&Finance palīdz biznesam Latvijā mierīgi iziet pāreju uz elektroniskajiem rēķiniem un pielāgoties visām 2026. gada izmaiņām. Mūsu grāmatveži orientējas sarežģītajos pārejas datumos un pateiks priekšā, kuri pienākumi attiecas tieši uz jūsu uzņēmumu jau tagad, bet kas ir atlikts līdz 2028. gadam. Mēs palīdzam sakārtot datus un iekšējās procedūras, novērtēt elektronisko rēķinu operatorus, atjaunināt e-rēķinu aprites nolikumu un pārbaudīt jauno sistēmu brīvprātīgajā periodā bez riska. Mēs arī pavadām visas saistītās izmaiņas: jauno nokavējuma naudas aprēķinu, vienkāršoto PVN maksātāja reģistrāciju mazajam biznesam un jaunos noteikumus par sūtījumiem no valstīm ārpus ES. Ar mums pāreja uz digitālajiem rēķiniem kļūst par plānotu projektu, nevis par avrālu pēdējā brīdī. Strādājam krievu un latviešu valodā. Sazinieties ar mums bezmaksas pirmajai konsultācijai caur mājaslapu lexfinance.lv vai pa tālruni, un mēs sagatavosim jūsu biznesu digitālajai nākotnei laikus.