Daudzi grāmatveži un grāmatvedības firmu īpašnieki ir dzirdējuši saīsinājumu NILLTPFN un satraukušies. Kāds nolēma, ka tas attiecas tikai uz bankām, bet kāds nobijās no sarežģītām prasībām un pārbaudēm. Patiesībā pienākumi ir sakārtoti loģiskāk, nekā šķiet no satraucošām sarunām. Likums padara ārpakalpojuma grāmatvedi par cīņas pret naudas atmazgāšanu sistēmas dalībnieku, taču šie pienākumi ir pilnīgi izpildāmi. Iztirzāsim mierīgi un pa soļiem, kurš no grāmatvežiem ir likuma subjekts un kas tieši jādara.

Šis raksts ir paredzēts ārpakalpojuma grāmatvežiem, grāmatvedības firmu īpašniekiem un nodokļu konsultantiem Latvijā. Šeit nav samudžinātu juridisku formulējumu un biedējošu vispārinājumu. Ir tikai saprotami skaidrojumi, konkrēti pienākumi un pārbaudītas saites uz oficiāliem avotiem. Izlasot tekstu līdz galam, lasītājs precīzi zinās savus pienākumus un sapratīs, uz ko ir pastiprināts uzraudzības fokuss 2026. gadā.

Kāpēc šī tēma ir tik svarīga tieši tagad? Lieta ir tāda, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā 2026. gads iezīmē kvalitatīvu regulējuma un uzraudzības brieduma posmu. Mainās nevis tik daudz prasību apjoms, cik pieeja to pārbaudei. Taču precīza jauno akcentu izpratne palīdz iziet pārbaudi mierīgi. Tāpēc dažas minūtes lasīšanai šodien ir izdevīgāk nekā aizrādījumu risināšana vēlāk.

Vērts uzreiz noņemt lieko trauksmi. Šīs prasības nenozīmē, ka grāmatvedis kļūst par izmeklētāju vai viņam jāturas aizdomās par katru klientu. Runa ir par saprātīgu pārbaužu sistēmu un vērību pret neparastām operācijām. Lielākā daļa godīgu klientu šo darbu vispār nepamanīs. Galvenais ir izveidot sistēmu vienreiz pareizi un uzturēt to aktuālu.

‍

Kas ir NILLTPFN vienkāršiem vārdiem

‍

Vispirms iztirzāsim pašu saīsinājumu. NILLTPFN ir saīsinājums no likuma par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu. Vienkāršāk sakot, tā ir pasākumu sistēma pret naudas atmazgāšanu. Tās mērķis ir, lai noziedzīga nauda nenokļūtu legālajā ekonomikā caur parastiem darījumiem.

Sistēmas loģika ir saprotama uz vienkārša piemēra. Iedomājieties, ka valsts būvē filtrus netīrās naudas ceļā. Bankas, grāmatveži un citi speciālisti kļūst par šādiem filtriem savos posmos. Katrs no viņiem pārbauda klientus un seko aizdomīgām operācijām. Tāpēc sistēma strādā kā tīkls, kurā katrs dalībnieks dod savu ieguldījumu.

Šeit ir svarīgi uzreiz kliedēt vienu maldu. Daudzi domā, ka šie noteikumi attiecas tikai uz bankām un lielām finanšu iestādēm. Bet likums tieši iekļauj subjektu skaitā arī ārpakalpojuma grāmatvežus. Tāpēc grāmatvedības firma, kura ved uzskaiti klientiem, arī ir sistēmas dalībniece. Tā nav izvēle, bet tiešs likuma pienākums.

‍

Oficiālo informāciju par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēmu publicē Finanšu izlūkošanas dienests: fid.gov.lv

‍

Kurš no grāmatvežiem ir likuma subjekts

‍

Tas ir galvenais jautājums, un atbildi ir svarīgi saprast precīzi. Likums skaidri nosaka personu loku, uz kurām attiecas pienākumi. Grāmatveži nonāk šajā lokā pie noteiktiem nosacījumiem. Iztirzāsim to, lai katrs speciālists saprot savu situāciju.

Likums starp subjektiem nosauc konkrētas kategorijas. Pie tām pieder ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti revidenti, zvērinātu revidentu komercsabiedrības un nodokļu konsultanti. Tāpat šeit ietilpst jebkura cita persona, kas apņemas sniegt palīdzību nodokļu jautājumos vai rīkojas kā starpnieks šādas palīdzības sniegšanā. Šis noteikums darbojas neatkarīgi no pakalpojumu sniegšanas biežuma un atlīdzības esības.

No tā izriet plašs tvērums. Likuma darbībā nonāk ne tikai klasiska grāmatvedības firma ar licenci. Šeit pieder arī nodokļu konsultanti un starpnieki nodokļu palīdzības sniegšanā. Tāpēc katram, kurš profesionāli strādā ar svešu uzskaiti un nodokļiem, vērts pārbaudīt savu statusu. Šaubu gadījumā saprātīgi precizēt situāciju uzraudzības iestādē.

Ir svarīgi saprast, kura iestāde īsteno uzraudzību. Ārpakalpojuma grāmatvežiem uzraudzības iestāde ir Valsts ieņēmumu dienests. Tieši tā pārbauda likuma prasību ievērošanu šiem speciālistiem. Tāpēc, ja ir neskaidrības par pienākumiem, ieteicams konsultēties Valsts ieņēmumu dienestā. Tas ir oficiāli ieteiktais strīdīgu jautājumu risināšanas ceļš.

‍

Likuma subjekta galvenie pienākumi

‍

Kad statuss ir skaidrs, rodas nākamais jautājums. Kas tieši grāmatvedim jādara kā likuma subjektam? Šeit ir vairāki galvenie pienākumi, kuri strādā kopā. Tos noderīgi zināt laikus, lai izveidotu sistēmu pareizi.

Pirmais pienākums ir iecelt atbildīgo personu. Likuma subjektam ir pienākums iecelt par likuma prasību izpildi atbildīgo personu un paziņot to savai uzraudzības iestādei. Otrais pienākums ir veikt risku novērtējumu. Likuma subjektam jānovērtē noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riski savā darbībā. Trešais pienākums ir izstrādāt iekšējās kontroles sistēmu, ko apzīmē ar saīsinājumu IKS.

Iekšējās kontroles sistēmai ir konkrēts sastāvs. No 2022. gada 1. janvāra tā ietver vairākas obligātas metodikas. Tā ir likuma normu nodrošināšanas metodika. Tā ir Starptautisko un Latvijas Republikas sankciju likuma prasību nodrošināšanas metodika. Un tā ir fizisko personu datu apstrādes un aizsardzības metodika. Tāpēc iekšējās kontroles sistēma ir nevis viens dokuments, bet saistīts metodiku kopums.

‍

Grāmatveža galvenie pienākumi kā likuma subjektam

‍

1. Reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam un likuma subjektam.
2. Iecelt par likuma izpildi atbildīgo personu un paziņot to uzraudzības iestādei.
3. Veikt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risku novērtējumu savā darbībā.
4. Izstrādāt un ieviest iekšējās kontroles sistēmu.
5. Sagatavot sankciju risku novērtējumu un sankciju iekšējās kontroles sistēmu.

‍

Klienta izpēte un sankciju pārbaude

‍

Atsevišķa svarīga pienākumu daļa ir darbs ar klientiem. Grāmatvedis nevar vienkārši pieņemt jebkuru klientu bez pārbaudes. Likums prasa saprast, ar ko tieši notiek darbs. Tāpēc klienta izpēte kļūst par obligātu sadarbības sākuma posmu.

Klienta izpētes būtība ir vienkārša. Jānoskaidro klienta identitāte, jāsaprot viņa darbības raksturs un jānovērtē ar viņu saistītie riski. Sarežģītos gadījumos nepieciešama padziļināta klienta izpēte. Piemēram, īpaša uzmanība tiek pievērsta sarežģītām īpašumtiesību struktūrām un paaugstināta riska operācijām. Tāpēc rūpīga anketa un dokumentu pārbaude ir darba pamats.

Klienta izpētei pievienojas sankciju komponente. Papildus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risku novērtējumam subjektam ir pienākums sagatavot sankciju risku novērtējumu. Tāpat jāizstrādā un jāievieš sankciju iekšējās kontroles sistēma. Noteiktos gadījumos subjektam ir pienākums ziņot Valsts drošības dienestam, Finanšu izlūkošanas dienestam un savai uzraudzības iestādei. Tāpēc klienta pārbaude pret sankcijām ir neatņemama darba daļa.

No tā izriet praktisks secinājums. Sankciju iekšējās kontroles sistēmu var noformēt kā atsevišķu dokumentu kopumu vai iebūvēt to kopējā sistēmā. Galvenais, lai pārbaude pret sankcijām reāli strādātu, nevis pastāvētu uz papīra. Tāpēc, iestatot sistēmu, vērts uzreiz paredzēt arī sankciju pārbaudi. Tas ietaupa laiku un mazina pārkāpumu risku.

‍

Uz ko ir pastiprināts uzraudzības fokuss 2026. gadā

‍

Tā, iespējams, ir pati svarīgākā daļa praktizējošiem speciālistiem. Uzraudzības pieeja 2026. gadā manāmi mainās. Mainās nevis pats pienākumu saraksts, bet tas, kā tiek vērtēta to izpilde. Tāpēc jauno akcentu izpratne ir īpaši vērtīga tieši tagad.

Galvenā pārmaiņa attiecas uz kvalitāti kvantitātes vietā. Uzraudzības fokusā būs procesu kvalitāte, nevis dokumentu apjoms. Formāla ziņošana bez pietiekama analītiskā pamatojuma var tikt uzskatīta par sistēmas vājumu, nevis par drošības pasākumu. Tāpēc vienkārša dokumentu esamība vairs netiek uzskatīta par pietiekamu. Svarīgi, lai sistēma reāli atbilstu faktiskajam riskam.

No tā izriet konkrētas uzraudzības gaidas. Ieteicams kritiski pārskatīt iekšējās kontroles sistēmu un novērtēt, vai tā atbilst reālajam riskam, nevis tikai formālajām prasībām. Vērts aktualizēt identificēšanas un pārbaudes pieeju, īpaši sarežģītās struktūrās. Tāpat vērts pārvērtēt darbinieku apmācību saturu, koncentrējoties uz lēmumu pamatošanu, nevis normu atkārtošanu. Tāpēc 2026. gads ir laiks pāriet no formālas atbilstības uz jēgpilnu.

Šāda pieeja ir loģiska plašākā kontekstā. Latvija pievērš lielu uzmanību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēmas efektivitātei. Kvalitatīvs regulējuma un uzraudzības briedums nozīmē, ka valsts gaida reāli strādājošas sistēmas. Tāpēc grāmatvedības firmām vērts gatavoties pārbaudēm, kuras skatās uz būtību, nevis uz formu. Tā ir saprātīga investīcija mierā un reputācijā.

Noderīgi saprast arī šīs pārmaiņas praktisko nozīmi. Agrāk daudzas firmas uzskatīja, ka pietiek ar pareiziem dokumentu šabloniem. Tagad pārbaudītājs var pajautāt, kāpēc tieši tā novērtēts konkrēta klienta risks. Ja speciālistam nav skaidra pamatojuma, formālie dokumenti neglābs. Tāpēc prasme izskaidrot savus lēmumus kļūst par galveno iemaņu šajā jomā.

‍

Ziņošana par aizdomīgiem darījumiem

‍

Svarīga sistēmas daļa ir prasme pamanīt neparasto. Grāmatvedis ne tikai ved uzskaiti, bet arī pievērš uzmanību dīvainām operācijām. Likums sagaida, ka subjekts ziņos par aizdomīgiem darījumiem vajadzīgajai iestādei. Tāpēc šī pienākuma izpratne pasargā speciālistu no apsūdzībām bezdarbībā.

Kas tiek uzskatīts par aizdomīgu, saprast palīdz veselais saprāts. Tās ir operācijas, kuras neiekļaujas klienta parastajā darbībā vai kurām nav skaidras ekonomiskas jēgas. Šeit pieder neizskaidrojami sarežģītas norēķinu shēmas un mēģinājumi noslēpt patieso līdzekļu saņēmēju. Tāpēc grāmatvedim ir svarīgi zināt sava klienta parasto profilu, lai pamanītu novirzes no tā.

Aizdomīga darījuma konstatēšanas gadījumā darbojas skaidra kārtība. Likuma subjekts ziņo par to Finanšu izlūkošanas dienestam noteiktajā kārtībā. Svarīgi, ka pats ziņošanas fakts parasti paliek konfidenciāls attiecībā pret klientu. Tāpēc grāmatvedis pilda filtra lomu, tieši nenonākot konfliktā ar klientu. Tas pasargā gan speciālistu, gan sistēmu kopumā.

‍

Izplatītas grāmatvežu kļūdas

‍

Praksē speciālisti bieži pieļauj vienas un tās pašas kļūdas. Šo kļūdu zināšana palīdz tās novērst laikus. Iztirzāsim dažas tipiskas situācijas, kuras noved pie aizrādījumiem pārbaudē. Tas palīdzēs lasītājam neuzkāpt uz tā paša grābekļa.

Pirmā kļūda ir formāla pieeja dokumentiem. Daudzi izveido iekšējās kontroles sistēmu vienreiz un aizmirst par to. Bet uzraudzība 2026. gadā skatās tieši uz to, vai sistēma strādā praksē. Tāpēc novecojusi vai šablona iekšējās kontroles sistēma tiek uzskatīta par vājumu. Tā regulāri jāpārskata atbilstoši reālajam riskam.

Otrā kļūda ir vāja klienta izpēte. Reizēm grāmatvedis pieņem klientu bez pienācīgas pārbaudes, īpaši ja klients ir pazīstams. Bet likums prasa vienādu pieeju visiem, neatkarīgi no personiskajām attiecībām. Trešā kļūda ir apmācības ignorēšana. Kad darbinieki nesaprot prasību loģiku, viņi pieļauj kļūdas pārbaudē. Tāpēc jēgpilna apmācība ir nevis formalitāte, bet visas firmas aizsardzība.

‍

Ko grāmatvedības firmai darīt tieši tagad

‍

Teorija kļūst noderīga, kad pārvēršas konkrētā plānā. Aplūkosim vienkāršu darbību secību grāmatvedības firmai. Šis plāns palīdz sakārtot sistēmu bez steigas. Tas derēs gan mazam speciālistam, gan lielai firmai.

Pirmais solis ir pārbaudīt savu likuma subjekta statusu un reģistrāciju. Jāpārliecinās, ka ir iecelta atbildīgā persona un tā ir paziņota uzraudzības iestādei. Otrais solis ir kritiski pārskatīt iekšējās kontroles sistēmu atbilstībai reālajam riskam. Trešais solis ir aktualizēt anketas, klientu izpēti un sankciju pārbaudi. Šāda secība noņem lielu daļu trauksmes pirms pārbaudes.

Firmām ar sarežģītiem klientiem ir atsevišķs padoms. Īpaša uzmanība jāpievērš sarežģītām īpašumtiesību struktūrām un paaugstināta riska operācijām. Tā kā uzraudzība skatās uz analīzes kvalitāti, ir svarīgi prast pamatot katru lēmumu. Bet sarežģītu vai strīdīgu gadījumu gadījumā saprātīgi vērsties pie šīs jomas speciālistiem. Kompetenta sagatavošanās pārvērš likuma prasības par saprotamu un pārvaldāmu sistēmu.

‍

Biežāk uzdotie jautājumi

‍

Vai ārpakalpojuma grāmatvedis ir NILLTPFN likuma subjekts?

‍

Jā, likums tieši iekļauj ārpakalpojuma grāmatvežus subjektu skaitā. Šeit pieder arī nodokļu konsultanti un personas, kuras sniedz palīdzību nodokļu jautājumos vai rīkojas kā starpnieki. Šis noteikums darbojas neatkarīgi no pakalpojumu biežuma un atlīdzības esības. Tāpēc grāmatvedības firmai ir pienākums izpildīt likuma prasības.

‍

Kura iestāde īsteno uzraudzību pār grāmatvežiem?

‍

Ārpakalpojuma grāmatvežiem uzraudzības iestāde ir Valsts ieņēmumu dienests. Tieši tā pārbauda likuma prasību ievērošanu šiem speciālistiem. Ja ir neskaidrības par pienākumiem, ieteicams konsultēties Valsts ieņēmumu dienestā. Tas ir oficiāli ieteiktais strīdīgu jautājumu risināšanas ceļš.

‍

Kas ietilpst iekšējās kontroles sistēmā?

‍

No 2022. gada 1. janvāra iekšējās kontroles sistēma ietver vairākas obligātas metodikas. Tā ir likuma normu nodrošināšanas metodika, sankciju likuma prasību nodrošināšanas metodika un fizisko personu datu apstrādes un aizsardzības metodika. Tāpēc iekšējās kontroles sistēma ir saistīts metodiku kopums, nevis viens dokuments.

‍

Uz ko pievērš uzmanību uzraudzība 2026. gadā?

‍

2026. gadā uzraudzības fokuss pārvietojas uz procesu kvalitāti, nevis dokumentu apjomu. Formāla ziņošana bez pietiekama analītiskā pamatojuma var tikt uzskatīta par sistēmas vājumu. Ieteicams kritiski pārskatīt iekšējās kontroles sistēmu atbilstībai reālajam riskam. Tāpat vērts likt uzsvaru uz lēmumu pamatošanu darbinieku apmācībā.

‍

Vai grāmatvedim jāpārbauda klienti pret sankcijām?

‍

Jā, papildus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risku novērtējumam subjektam ir pienākums sagatavot sankciju risku novērtējumu un ieviest sankciju iekšējās kontroles sistēmu. Noteiktos gadījumos jāziņo Valsts drošības dienestam, Finanšu izlūkošanas dienestam un savai uzraudzības iestādei. Sankciju pārbaudi var iebūvēt kopējā iekšējās kontroles sistēmā. Galvenais, lai tā reāli strādātu.

‍

Kā Lex&Finance speciālisti palīdzēs izpildīt likuma prasības

‍

Lex&Finance komanda specializējas grāmatvedības un nodokļu jautājumos un jau daudzus gadus strādā ar krievvalodīgajiem klientiem Latvijā. Uzņēmuma speciālisti pārzina aktuālās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likuma prasības un saprot, kā mainās uzraudzības pieeja. Tāpēc viņi palīdz klientiem izveidot reāli strādājošu sistēmu, nevis formālu dokumentu kopumu.

Lex&Finance speciālisti palīdz noteikt likuma subjekta statusu, iecelt atbildīgo personu un veikt risku novērtējumu. Viņi palīdz izstrādāt iekšējās kontroles sistēmu, ieviest klientu izpēti un sankciju pārbaudi atbilstoši reālajam riskam. Turklāt uzņēmums konsultē par 2026. gada jaunajiem uzraudzības akcentiem un palīdz sagatavoties pārbaudēm. Vēršanās pie profesionāļiem pārvērš sarežģītas likuma prasības par saprotamu un pārvaldāmu sistēmu.