
Var nodzīvot Latvijā gadu desmitiem un būt pārliecinātam, ka pastāvīgais statuss ir droši nostiprināts mūžīgi. Bet noteiktai Krievijas pilsoņu grupai likums izvirzīja papildu nosacījumu: apliecināt valsts valodas zināšanas pamata līmenī A2. Satversmes tiesa šo normu pārbaudīja un atzina par atbilstošu Satversmei, tāpēc apspriest tās atcelšanu jau ir par vēlu. Toties cilvēkiem paliek reāla iespēja statusu saglabāt, un ir svarīgi saprast, kā to izmantot. Iztirzāsim to mierīgi un pa soļiem, lai katrs saprot, uz kuriem tas attiecas un kā aizsargāt savas tiesības uzturēties.
Šis raksts ir paredzēts tiem, kuri dzīvo Latvijā ar pastāvīgo uzturēšanās atļauju, īpaši Krievijas pilsoņiem, kuri agrāk bija Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi. Šeit nav samudžinātu juridisku formulējumu un biedējošu vispārinājumu. Ir tikai saprotami skaidrojumi, konkrētas prasības un pārbaudītas saites uz oficiāliem avotiem. Izlasot tekstu līdz galam, lasītājs precīzi zinās, ko prasa likums un kādas viņam ir iespējas.
Kāpēc šī tēma ir tik svarīga tieši tagad? Lieta ir tāda, ka ap valodas prasību ir daudz baiļu un pārpratumu. Vieni domā, ka statusu atņem nekavējoties, citi nezina par tiesībām kārtot pārbaudi atkārtoti. Taču precīza noteikumu zināšana glābj no panikas un kļūdām. Tāpēc dažas minūtes lasīšanai šodien ir izdevīgāk nekā satraukties bez iemesla.
Lai saprastu situāciju, jāatgriežas 2022. gada rudenī. Toreiz tika pieņemti grozījumi Imigrācijas likumā, kas mainīja kārtību noteiktai cilvēku grupai. Runa ir par Krievijas pilsoņiem, kuri agrāk bija Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi un saņēma pastāvīgo uzturēšanās atļauju vienkāršotā kārtībā. Tieši viņiem parādījās jaunais nosacījums.
Nosacījuma būtība ir šāda. Iepriekš izsniegtā pastāvīgā uzturēšanās atļauja šai grupai bija derīga līdz 2023. gada 1. septembrim. Lai atkārtoti saņemtu pastāvīgo uzturēšanās atļauju vai Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu, cilvēkam līdz 2023. gada 1. septembrim bija jāiesniedz apliecinājums par valsts valodas apguvi vismaz A2 līmenī. Tas ir pamata sarunvalodas līmenis, kas ļauj sazināties tipiskās ikdienas situācijās.
Svarīgi uzreiz atzīmēt mīkstinošu detaļu. Vēlāk tika nolemts, ka, ja valodas pārbaude nav nokārtota, to var kārtot atkārtoti, vienlaikus saglabājot uzturēšanās atļauju. Tas nozīmē, ka viens neveiksmīgs mēģinājums nenozīmē tūlītēju statusa zaudēšanu. Tas noņem ievērojamu daļu trauksmes un dod cilvēkiem reālu otro iespēju.
Oficiālā informācija par Satversmes tiesas spriedumu ir publicēta Iekšlietu ministrijas tīmekļvietnē: iem.gov.lv
Daudzi cerēja, ka tiesa atcels valodas prasību. 2024. gada 15. februārī Satversmes tiesa pasludināja savu spriedumu šajā lietā. Tā atzina apstrīdētās normas par atbilstošām Latvijas Satversmei. Tas ir svarīgs brīdis, kas nosaka pašreizējo tiesisko realitāti visiem skartajiem cilvēkiem.
Tiesa vērtēja 2022. gada rudenī pieņemtos Imigrācijas likuma grozījumus. Pieteikuma iesniedzēji bija Krievijas pilsoņi ar pastāvīgajām uzturēšanās atļaujām, kas saņemtas vienkāršotā kārtībā. Viņi apgalvoja, ka norma nostāda viņus nevienlīdzīgā situācijā un aizskar tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. Tomēr tiesa nepiekrita šiem argumentiem un atzina ierobežojumu par samērīgu.
Tiesas loģika ir vērā ņemama. Tiesa secināja, ka norma kopsakarā ar citām tiesību normām dod Krievijas pilsoņiem reālu iespēju iegūt jaunu tiesisko pamatu, lai turpinātu uzturēties Latvijā. Nosacījums ir vienkāršs: cilvēkam jābūt motivētam veikt tam nepieciešamās darbības. Tādējādi šiem cilvēkiem ir nodrošināta iespēja turpināt jau izveidojušās sociālās saiknes.
Tiesa arī izskaidroja šāda regulējuma mērķi. Pēc tiesas domām, valodas zināšanu prasība ir vērsta uz valsts valodas stiprināšanu un demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzību. Latviešu valoda ir nosaukta par sabiedrības kopējo saziņas un demokrātiskās līdzdalības valodu. Tāpēc valodas pamata zināšanas tiek uzskatītas par saprātīgu un pamatotu nosacījumu.
Atsevišķi tiesa skāra drošības jautājumu. Tiesa atzīmēja, ka valstij ir rīcības brīvība izvērtēt dažādus drošības riskus un mainīt migrācijas politiku, lai uz tiem reaģētu. Spriedumā minēts, ka Krievija ir atzīta par terorismu atbalstošu valsti un ka norma nodrošina tās pilsoņu uzturēšanos tikai tad, ja viņi neapdraud valsts drošību. Tiesa uzskatīja, ka labums sabiedrībai no šāda ierobežojuma ir lielāks par nodarīto kaitējumu. Tāpēc ierobežojums atzīts par samērīgu.
Pilns sprieduma teksts un skaidrojumi ir publicēti Latvijas Satversmes tiesas tīmekļvietnē: satv.tiesa.gov.lv
Šeit ir svarīgi nevis krist panikā, bet saprast, vai cilvēks ietilpst skartajā grupā. Prasība attiecas uz konkrētu kategoriju, nevis uz visiem pastāvīgā statusa turētājiem pēc kārtas. Iztirzāsim to skaidri, lai katrs atrod savu situāciju. Tad abstraktais noteikums pārvēršas par saprotamu personisku jautājumu.
Prasība ir vērsta uz Krievijas pilsoņiem, kuri pirms Krievijas pilsonības iegūšanas bija Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi. Šie cilvēki saņēma pastāvīgo uzturēšanās atļauju uz konkrēta Imigrācijas likuma punkta pamata, proti, 24. panta pirmās daļas 8. punkta. Tieši viņiem darbojas nosacījums apliecināt valodas zināšanas A2 līmenī, atkārtoti noformējot statusu.
No tā izriet svarīgs praktisks secinājums. Ja cilvēks nepieder pie šīs kategorijas, par šo konkrēto prasību panikā krist nav vajadzības. Bet pat skartās grupas iekšienē cilvēkiem ir reāli ceļi statusu saglabāt. Galvenais ir saprast savu situāciju precīzi un nerīkoties uz baumu pamata. Šaubu gadījumā saprātīgi pārbaudīt sava uzturēšanās atļaujas pamatu dokumentos.
Kad ir skaidrs, ka prasība attiecas uz cilvēku, rodas nākamais jautājums. Kā tieši apliecināt valodas zināšanas vajadzīgajā līmenī? Šeit likums piedāvā saprotamu ceļu, un to vērts zināt laikus. A2 līmenis ir pamata līmenis, un lielākajai daļai cilvēku tas ir sasniedzams ar sagatavošanos.
Galvenais ceļš ir valsts valodas prasmes pārbaudes nokārtošana un apliecinoša dokumenta saņemšana. Pārbaude novērtē pamata saziņas prasmes ikdienas situācijās. A2 līmenis atbilst pamata līmeņa otrajai pakāpei pēc oficiālās klasifikācijas. Šis līmenis ir noteikts Ministru kabineta noteikumos Nr. 157 pastāvīgā statusa un Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai.
Pastāv arī svarīgs atbrīvojums no pārbaudes. To var nekārtot personas, kuras ieguvušas pamata, vidējo vai augstāko izglītību akreditētās programmās latviešu valodā. Šajā gadījumā par apliecinājumu kalpo atbilstošais izglītības dokuments. Tāpēc latviešu mācību iestāžu absolventi parasti ir atbrīvoti no atsevišķa eksāmena.
Praktiskās detaļas bieži uztrauc ne mazāk kā pats eksāmens. Tāpēc noderīgi laikus zināt par termiņiem un nodevu. Tas palīdz saplānot procesu bez steigas un liekiem izdevumiem. Konkrētie skaitļi vērts pārbaudīt iestādes oficiālajā tīmekļvietnē pirms iesniegšanas.
Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusam ir paredzēta valsts nodeva par pieteikuma izskatīšanu. Par izskatīšanu 90 dienu laikā nodeva ir 70 eiro. Pieteikumu var iesniegt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē. Tāpēc vērts laikus sagatavot dokumentus un apmaksāt nodevu, lai izvairītos no aizkavēšanās.
Šeit pat ir svarīgi zināt par ienākumu apliecināšanu. Statusa atkārtotai noformēšanai jāapliecina regulāri finanšu līdzekļi. Precīzās summas ir atkarīgas no pamata un tiek publicētas iestādē atsevišķi. Tāpēc pirms iesniegšanas saprātīgi sverēties ar aktuālajiem skaitļiem oficiālajā tīmekļvietnē. Tas noņem atteikuma risku nepareizas summas dēļ.
Noderīgi arī laikus pārdomāt darbību secību pa laiku. Vispirms vērts sagatavoties valodas pārbaudei vai apliecināt atbrīvojumu ar izglītības dokumentu. Tad savākt pārējos dokumentus un apmaksāt nodevu. Un tikai pēc tam iesniegt pieteikumu, turot rokās pilnu komplektu. Šāda secība mazina aizkavēšanās un atkārtotu apmeklējumu risku. Rūpīga plānošana ietaupa nedēļas gaidīšanas.
Iesniegt pieteikumu un precizēt aktuālās nodevas var caur Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi: pmlp.gov.lv
Ja cilvēks ir saņēmis nelabvēlīgu lēmumu, tas vēl nav ceļa beigas. Likums dod skaidrus instrumentus savu tiesību aizsardzībai. Šo instrumentu zināšana palīdz rīkoties mierīgi un pēc noteikumiem. Tāpēc ir svarīgi saprast, ka iestādes lēmumam ir apstrīdēšanas procedūra.
Likums nosaka konkrētu termiņu aizsardzībai. Lēmumu par atteikumu izsniegt uzturēšanās atļauju vai par uzturēšanās atļaujas anulēšanu var apstrīdēt Pārvaldes priekšniekam 30 dienu laikā pēc šī lēmuma saņemšanas. Šo termiņu ir svarīgi nepalaist garām, jo pēc tā beigām apstrīdēt lēmumu kļūst daudz grūtāk. Tāpēc rīkoties vajag uzreiz, nevis atlikt.
No tā izriet saprātīga stratēģija. Pēc paziņojuma saņemšanas vērts uzmanīgi izpētīt pamatojumu un vajadzības gadījumā vērsties pie migrācijas tiesību jurista. Speciālists novērtēs situāciju, pārbaudīs lēmuma pamatotību un sagatavos argumentētu nostāju. Kompetenta aizsardzība noteiktajā termiņā bieži maina lietas iznākumu. Tāpēc nevajadzētu nolaist rokas pie pirmā atteikuma.
Daudzus biedē pats vārds eksāmens, taču A2 līmenis ir draudzīgāks, nekā šķiet. Tas ir pamata līmenis, kas pārbauda prasmi sazināties ierastās dzīves situācijās. Nav jāzina sarežģīta gramatika vai akadēmiskā leksika. Pietiek saprast vienkāršu runu un prast izskaidroties ikdienas lietās.
Sagatavošanos noderīgi veidot ap reālām situācijām. Tās ir sarunas veikalā, pie ārsta, iestādē vai ar kaimiņiem. Regulāra prakse pat divdesmit minūtes dienā dod manāmu rezultātu dažu mēnešu laikā. Noderīgi klausīties latviešu runu, lasīt vienkāršus tekstus un runāt skaļi bez bailēm kļūdīties. Valoda vislabāk apgūstas caur pastāvīgu dzīvu lietošanu.
Pastāv arī organizēti sagatavošanās ceļi. Daudzi piesakās latviešu valodas kursos, kur pasniedzēji sagatavo tieši vajadzīgajam līmenim. Citiem ērtāk mācīties pie privātskolotāja vai pēc lietotnēm savā tempā. Galvenais ir sākt laikus un neatlikt uz pēdējām nedēļām. Mierīga un pakāpeniska sagatavošanās noņem bailes no pašas pārbaudes.
Ap šo tēmu ir izveidojies daudz mītu. Tie biedē cilvēkus un liek pieņemt pārsteidzīgus lēmumus. Iztirzāsim dažus biežākos maldus un pretstatīsim tiem faktus. Tas palīdzēs lasītājam atdalīt baumas no reālajām normām.
Pirmie maldi skan šādi. Daudzi domā, ka cilvēku izraida uzreiz pēc viena neveiksmīga eksāmena mēģinājuma. Patiesībā pārbaudi var kārtot atkārtoti, vienlaikus saglabājot uzturēšanās atļauju. Likums dod reālu iespēju situāciju izlabot. Tāpēc kategorisks apgalvojums par tūlītēju izraidīšanu ir nepareizs.
Otrie maldi ir saistīti ar prasības tvērumu. Daži uzskata, ka tā attiecas pilnīgi uz visiem pastāvīgā statusa turētājiem. Bet prasība ir vērsta uz konkrētu Krievijas pilsoņu kategoriju, kuri ieguvuši statusu vienkāršotā kārtībā. Tāpēc daudziem cilvēkiem par šo normu vispār nav jāuztraucas. Svarīgi pārbaudīt tieši savu pamatu, nevis pielaikot sev svešu situāciju.
Trešie maldi attiecas uz sarežģītības līmeni. Daudzi domā, ka valoda jāpārvalda gandrīz nevainojami. Patiesībā ir vajadzīgs tikai pamata līmenis A2, kas pietiekams ikdienas saziņai. Šāds līmenis ir sasniedzams lielākajai daļai cilvēku ar saprātīgu sagatavošanos. Tāpēc bailes no nesasniedzamas latiņas parasti ir stipri pārspīlētas.
Teorija kļūst noderīga, kad pārvēršas konkrētā plānā. Aplūkosim vienkāršu darbību secību pastāvīgā statusa turētājam. Šis plāns palīdz virzīties bez panikas un steigas. Tas derēs gan tiem, kuri jau saņēmuši paziņojumu, gan tiem, kuri vēlas sagatavoties laikus.
Pirmais solis ir pārbaudīt sava uzturēšanās atļaujas pamatu dokumentos. Jāsaprot, vai cilvēks pieder pie skartās kategorijas. Otrais solis ir novērtēt savas valodas zināšanas un izlemt, vai vajadzīga sagatavošanās A2 pārbaudei. Trešais solis ir savākt pilnu dokumentu komplektu un pārbaudīt aktuālās summas un nodevas. Šāda secība noņem lielu daļu trauksmes.
Tiem, kuri jūt nepārliecinātību, ir papildu padoms. Nevajadzētu atlikt darbības uz pēdējo brīdi pirms termiņu beigām. Labāk laikus pieteikties valodas sagatavošanai vai pārbaudei, ja tas ir vajadzīgs. Bet sarežģītu vai strīdīgu gadījumu gadījumā saprātīgi vērsties pie migrācijas tiesību speciālistiem. Kompetents padoms pasargā no kļūdām, kuras vēlāk grūti labot.
Vai pastāvīgo statusu atņem uzreiz pie nenokārtota eksāmena?
Nē, viens neveiksmīgs mēģinājums nenozīmē tūlītēju statusa zaudēšanu. Vēlāk tika nolemts, ka, ja valodas pārbaude nav nokārtota, to var kārtot atkārtoti, vienlaikus saglabājot uzturēšanās atļauju. Tāpēc cilvēkam ir reāla otrā iespēja apliecināt valodas zināšanas. Galvenais ir turpināt rīkoties un neignorēt prasību.
Kādu valodas līmeni jāapliecina?
Jāapliecina valsts valodas zināšanas vismaz A2 līmenī. Tas ir pamata sarunvalodas līmenis, kas atbilst pamata līmeņa otrajai pakāpei pēc oficiālās klasifikācijas. Šis līmenis ir noteikts Ministru kabineta noteikumos Nr. 157 pastāvīgajam statusam un Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusam. Lielākajai daļai cilvēku tas ir sasniedzams ar sagatavošanos.
Uz kuriem attiecas šī prasība?
Prasība attiecas uz Krievijas pilsoņiem, kuri pirms Krievijas pilsonības iegūšanas bija Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi. Šie cilvēki saņēma pastāvīgo uzturēšanās atļauju uz Imigrācijas likuma 24. panta pirmās daļas 8. punkta pamata. Ja cilvēks nepieder pie šīs kategorijas, šī konkrētā prasība uz viņu neattiecas. Šaubu gadījumā vērts pārbaudīt sava uzturēšanās atļaujas pamatu.
Vai var nekārtot valodas pārbaudi?
Jā, pastāv atbrīvojums no pārbaudes. To var nekārtot personas, kuras ieguvušas pamata, vidējo vai augstāko izglītību akreditētās programmās latviešu valodā. Šajā gadījumā par apliecinājumu kalpo atbilstošais izglītības dokuments. Tāpēc latviešu mācību iestāžu absolventi parasti ir atbrīvoti no atsevišķa eksāmena.
Vai var apstrīdēt atteikuma lēmumu?
Jā, iestādes lēmumu var apstrīdēt. Likums ļauj apstrīdēt atteikuma vai anulēšanas lēmumu Pārvaldes priekšniekam 30 dienu laikā pēc tā saņemšanas. Pēc paziņojuma saņemšanas ir svarīgi uzmanīgi izpētīt pamatojumu un vērsties pie migrācijas tiesību jurista. Kompetenta aizsardzība noteiktajā termiņā bieži maina lietas iznākumu.
Lex&Finance komanda specializējas migrācijas tiesībās un jau daudzus gadus pavada krievvalodīgos klientus Latvijā. Uzņēmuma speciālisti pārzina aktuālās Imigrācijas likuma normas, valodas līmeņa prasības un Satversmes tiesas praksi. Tāpēc viņi palīdz klientiem precīzi saprast savu situāciju un rīkoties uz priekšu, nevis risināt atteikumus pēc fakta.
Lex&Finance juristi veic personiskās situācijas auditu, pārbauda uzturēšanās atļaujas pamatu un termiņus, kā arī novērtē reālos riskus. Viņi palīdz sagatavot dokumentus statusa atkārtotai noformēšanai, izprast valodas prasību un atbrīvojumus, kā arī sagatavot apstrīdēšanu atteikuma gadījumā. Turklāt uzņēmums konsultē par termiņiem, nodevām un ienākumu apliecināšanu. Vēršanās pie profesionāļiem pārvērš satraucošu situāciju par pārvaldāmu uzdevumu ar skaidru rīcības plānu.