Daudzi ārzemnieki dzīvo Latvijā gadiem un domā, ka uzturēšanās atļauja paliks viņiem mūžīgi. Tā bija agrāk, taču tagad viss ir citādi. Kopš 2026. gada 29. aprīļa valstī ir spēkā jauni noteikumi, un tie maina pašu valsts attieksmi pret ārzemniekiem. Ja agrāk neliels sods šķita sīkums, tad šodien trīs šādi sodi viena gada laikā var maksāt cilvēkam tiesības dzīvot Latvijā. Skan stingri, vai ne? Iztirzāsim to mierīgi un pa soļiem, lai katrs saprot, kas tieši ir mainījies un kā sevi pasargāt.

Šis raksts ir paredzēts cilvēkiem, kuri dzīvo Latvijā ar termiņuzturēšanās atļauju un vēlas saglabāt savu legālo statusu. Šeit nav sarežģītu juridisku terminu un samudžinātu formulējumu. Ir tikai saprotami skaidrojumi, konkrēti skaitļi un pārbaudītas saites uz oficiāliem avotiem. Izlasot tekstu līdz galam, lasītājs precīzi zinās, kuras darbības ir bīstamas, kurus dokumentus vērts turēt pa rokai un kur vērsties pēc palīdzības.

Kāpēc šī tēma ir tik svarīga tieši tagad? Lieta ir tāda, ka daudzi cilvēki par jaunajiem noteikumiem uzzina pārāk vēlu, jau pēc paziņojuma saņemšanas. Taču brīdināts cilvēks ir pasargāts daudz labāk. Likuma zināšana laikus dod laiku mainīt paradumus un sakārtot lietas. Tāpēc dažas minūtes lasīšanai šodien ir izdevīgāk nekā problēmu risināšana rīt.

‍

Kas tieši mainījies Imigrācijas likumā

‍

2026. gada 26. martā Latvijas Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Imigrācijas likumā. Par izmaiņām balsoja 78 deputāti, pret iebilda astoņi. Jaunās normas stājās spēkā 2026. gada 29. aprīlī. No šīs dienas valsts ieguva tiesības anulēt termiņuzturēšanās atļauju tiem ārzemniekiem, kuri sistemātiski pārkāpj kārtību.

Galvenais jaunums ir paslēpts likuma 35. pantā. Tagad termiņuzturēšanās atļauju var anulēt, ja kompetentas valsts iestādes secina, ka ārzemnieks apdraud sabiedrisko kārtību un drošību. Bet par sistemātisku pārkāpumu uzskata situāciju, kad cilvēks trīs vai vairākas reizes 12 mēnešu laikā izdara administratīvos pārkāpumus. Runa ir par pārvaldes, sabiedriskās kārtības, ceļu satiksmes un bērnu tiesību aizsardzības jomu.

Grozījumu autori savu nostāju izskaidroja vienkārši un tieši. Ilgstošu uzturēšanos Latvijā viņi sauc par privilēģiju, nevis par tiesībām pēc noklusējuma. Pēc viņu domām, šī privilēģija pienākas tikai tiem, kuri ievēro valsts likumus, rīkojas atbildīgi un respektē sabiedrības noteikumus. Sistemātisku normu pārkāpšanu uzskata par nevērīgu attieksmi pret kārtību, drošību un līdzcilvēku tiesībām.

‍

Ar pilnu Imigrācijas likuma tekstu var iepazīties oficiālajā tiesību aktu portālā: likumi.lv

‍

Uz kuriem attiecas jaunie noteikumi

‍

Šeit ir svarīgi nevis krist panikā, bet saprast likuma tvērumu. Jaunās normas attiecas uz visiem termiņuzturēšanās atļaujas turētājiem. Un nav nozīmes, cik ilgi cilvēks dzīvo valstī. Likuma darbībā nonāk gan tie, kuri ieradušies nesen, gan tie, kuri Latvijā nodzīvojuši vairākus gadu desmitus. Piemēram, tas attiecas uz Krievijas pilsoņiem, no kuriem daudziem ir sena dzīves vēsture valstī.

Apspriešanas laikā Saeimā deputāti pacēla jautājumu par samērīgumu. Deputāts Igors Rajevs vērsa uzmanību uz to, ka šādas izmaiņas attieksies pat uz Ukrainas bēgļiem, kuri devušies prom no kara skartajiem reģioniem un kuriem Latvija sniegusi patvērumu. Tas parāda, cik plašs ir likuma tvērums. Tāpēc katram termiņuzturēšanās atļaujas turētājam vērts uzmanīgi sekot savai uzvedībai.

Vienlaikus likums nedarbojas automātiski un akli. Katru gadījumu vērtēs kompetentas iestādes. Viņu uzdevums ir saprast, cik tieši cilvēks apdraud sabiedrisko kārtību un drošību. Tas nozīmē, ka lēmumu par anulēšanu nezīmogo mehāniski pēc trešā soda. Taču risks kļūst reāls, un to ignorēt ir bīstami.

‍

Kuri pārkāpumi nonāk likuma darbībā

‍

Tagad pats svarīgākais ikdienas dzīvei. Kuras tieši darbības valsts uzskata par bīstamiem signāliem? Likums nosauc konkrētus piemērus, un tie palīdz saprast loģiku. Likuma darbībā nonāk pārkāpumi, kas apdraud sabiedrisko kārtību, drošību un cilvēku cieņu.

Likumprojekta anotācijā uzskaitīti uzskatāmi piemēri. To vidū ir agresīva uzvedība, maznozīmīga miesas bojājuma nodarīšana, totalitāro režīmu simbolu izmantošana publiskās vietās, kā arī seksuāla uzmākšanās un ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi. Īpaši uzsvērta ceļu satiksmes tēma, jo atkārtoti pārkāpumi uz ceļa rada reālu apdraudējumu cilvēku dzīvībai.

Valsts savu nostāju skaidro caur vienkāršu loģiku. Ja cilvēks saņēma sodu, bet tas viņu neapturēja, un viņš atkal pārkāpj likumu, tad viņš ir vienaldzīgs pret noteikumiem. Atkārtotu sodu saņemšanu traktē kā vienaldzības pazīmi pret kārtību. Tāpēc regulārus ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus tagad uztver kā nopietnu signālu, nevis kā sīkumu.

‍

Riskanto pārkāpumu uzskaitījums

‍

• Agresīva uzvedība publiskās vietās un konflikti ar spēka pielietošanu.
• Maznozīmīga miesas bojājuma nodarīšana citai personai.
• Totalitāro režīmu simbolu izmantošana publiskās vietās.
• Seksuāla uzmākšanās un apkārtējo personisko robežu pārkāpšana.
• Sistemātiska ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšana, īpaši bīstama braukšana.
• Pārkāpumi bērnu tiesību aizsardzības jomā.

‍

Četras pārkāpumu jomas: izšķiram detalizēti

‍

Likums nosauc četras jomas, kurās pārkāpumus vērtē īpaši stingri. Šo jomu izpratne palīdz cilvēkam redzēt, kur iet drošības robeža. Aplūkosim katru no tām ar saprotamiem piemēriem no ikdienas dzīves. Tad abstraktie likuma formulējumi pārvēršas konkrētās situācijās.

‍

Sabiedriskā kārtība

‍

Šī joma aptver cilvēka uzvedību publiskajā telpā. Šeit pieder agresīvi konflikti, kautiņi, apvainojumi un apkārtējo miera traucēšana. Piemēram, skaļš skandāls uz ielas vai agresija veikalā var novest pie administratīva soda. Valsts šādā uzvedībā saskata necieņu pret citu cilvēku tiesībām. Tāpēc pat vienu epizodi vērts uztvert nopietni.

‍

Valsts pārvalde

‍

Šī joma ir saistīta ar cilvēka un valsts iestāžu attiecībām. Šeit ietilpst dokumentu iesniegšanas noteikumu pārkāpumi, savlaicīga nepaziņošana par izmaiņām un oficiālu prasību ignorēšana. Piemēram, ja cilvēks laikus nepaziņoja par adreses vai darba devēja maiņu, tas jau tiek uzskatīts par pārkāpumu. Precizitāte saziņā ar iestādēm pasargā no liekiem riskiem.

‍

Ceļu satiksme

‍

Šī joma likumā ir minēta īpaši, un ne nejauši. Atkārtoti pārkāpumi uz ceļa rada reālu apdraudējumu cilvēku dzīvībai, tāpēc valsts pret tiem izturas stingri. Ātruma pārsniegšana, bīstama braukšana, sarkanās gaismas neievērošana un braukšana reibumā nonāk pastiprinātā uzmanībā. Precīza braukšana katru dienu noņem ievērojamu riska daļu uzturēšanās atļaujas turētājam.

‍

Bērnu tiesību aizsardzība

‍

Šī joma aptver pieaugušo pienākumus pret bērniem. Šeit ietilpst pārkāpumi, kas saistīti ar drošību, rūpēm un bērna tiesību ievērošanu. Valsts šai tēmai piešķir lielu nozīmi un uzskata šādus pārkāpumus par īpaši nopietniem. Atbildīga attieksme pret bērniem pasargā ne tikai viņus, bet arī vecāku legālo statusu.

‍

Kā darbojas trīs pārkāpumu noteikums gadā

‍

Iztēlosimies šo noteikumu kā luksoforu. Pirmais pārkāpums ir līdzīgs dzeltenajai gaismai, kas brīdina par uzmanību. Otrais pārkāpums pastiprina signālu un parāda tendenci. Bet trešais pārkāpums 12 mēnešu laikā ieslēdz sarkano gaismu, un tad valsts iegūst tiesības pārskatīt cilvēka statusu. Šāda analoģija palīdz saprast, kāpēc svarīga ir tieši uzskaite gadā.

Likums nosaka skaidru robežu trīs administratīvo sodu apmērā vienā kalendārajā gadā. Ja ārzemnieks 12 mēnešu laikā saņem trīs vai vairāk sodus, valsts iestādēm rodas tiesības pārskatīt viņa tiesības dzīvot Latvijā. Jomas pie tam aptver sabiedrisko kārtību, valsts pārvaldi, ceļu satiksmi un bērnu tiesību aizsardzību.

Šeit vērts pievērst uzmanību vienai detaļai. Valsts skatās nevis uz vienas epizodes smagumu, bet uz uzvedības atkārtojamību. Trīs sīki sodi gadā rada ainu par cilvēku, kurš nevēlas iekļauties tiesiskajā vidē. Tieši šo ainu vērtē iestādes, kad pieņem lēmumu. Tāpēc paradums neapmaksāt stāvvietu vai pārsniegt ātrumu tagad nes daudz lielāku risku nekā agrāk.

‍

Kas bija agrāk un kas kļuvis tagad

‍

Lai novērtētu pārmaiņu mērogu, noderīgi salīdzināt divus periodus. Agrāk neliels administratīvs pārkāpums gandrīz neietekmēja ārzemnieka statusu. Cilvēks samaksāja sodu un turpināja mierīgi dzīvot, nedomājot par sekām uzturēšanās atļaujai. Valsts šādas epizodes vērtēja atsevišķi un reti saistīja tās ar tiesībām dzīvot valstī.

Tagad pieeja ir kļuvusi sistēmiska. Valsts vairs neskatās uz sodiem kā uz izolētiem gadījumiem. Tā saskaita tos kopā un vērtē cilvēka uzvedību kopumā 12 mēnešu laikā. Trīs pārkāpumi gadā rada vienotu ainu, ko iestādes traktē kā draudus kārtībai. Tā ir principiāla loģikas maiņa, un to ir svarīgi saprast katram termiņstatusa turētājam.

Šāda maiņa prasa jaunu attieksmi pret ikdienas sīkumiem. Tas, kas agrāk šķita sīkums, tagad nes reālu svaru. Neapmaksāta stāvvieta, ātruma pārsniegšana un neliels konflikts pārstāja būt nekaitīgi. Katra epizode tagad tiek ņemta vērā kopējā uzskaitē. Tāpēc disciplīna ikdienas dzīvē kļuvusi par tiešu veidu, kā pasargāt savas tiesības dzīvot valstī.

‍

Kā pasargāt savu uzturēšanās atļauju

‍

Labā ziņa ir tāda, ka aizsardzība pilnībā ir paša cilvēka rokās. Lai saglabātu uzturēšanās atļauju, pietiek uzvesties atbildīgi un ievērot vietējos likumus. Tas neprasa naudu vai sarežģītas darbības. Tas prasa tikai uzmanību un disciplīnu ikdienas dzīvē.

Pirmais padoms skan banāli, bet darbojas bez kļūmēm. Ievērojiet ceļu satiksmes noteikumus katru dienu. Nepārsniedziet ātrumu, novietojiet automašīnu pareizi un nesēdieties pie stūres reibumā. Tā kā ceļu pārkāpumi ir tieši nosaukti likumā, tieši šajā frontē daudzi pieļauj kļūdas. Precīza braukšana noņem lielu daļu riska.

Otrais padoms attiecas uz sodu apmaksu un savas vēstures kontroli. Ja cilvēks jau saņēma administratīvu sodu, ir svarīgi nekrāt jaunus. Noderīgi vest personisku visu sodu uzskaiti par pēdējiem 12 mēnešiem. Šāds vienkāršs saraksts palīdz redzēt tuvošanos bīstamajai robežai un laikus apstāties. Kad rodas strīdīga situācija, labāk uzreiz vērsties pēc juridiskas konsultācijas.

‍

Dokumenti, kurus vērts turēt pa rokai

‍

Gatavība pārbaudei mazina trauksmi un ietaupa laiku. Kad dokumenti savākti laikus, cilvēks mierīgi reaģē uz jebkuriem iestāžu pieprasījumiem. Zemāk sniegts to dokumentu saraksts, kurus noderīgi turēt kārtībā. Šis komplekts noderēs gan statusa pagarināšanā, gan strīdīgu situāciju gadījumā.

‍

Pamatkomplekts uzturēšanās atļaujas turētājam

‍

1. Spēkā esoša uzturēšanās atļaujas karte un tās kopija.
2. Ārzemju pase ar aktuālu derīguma termiņu.
3. Kvītis par visu administratīvo sodu apmaksu pēdējā gada laikā.
4. Izziņa par ienākumiem legālas uzturēšanās apliecināšanai.
5. Īres līgums vai dokumenti par mājokli, kas apliecina adresi.
6. Izziņa par nodokļu parādu neesamību.

‍

Ko darīt, ja pienācis paziņojums par anulēšanu

‍

Paziņojuma saņemšana nenozīmē tūlītēju deportāciju. Tas ir procedūras sākums, kurā cilvēkam ir tiesības. Vispirms ir jāsaglabā miers un nedrīkst ignorēt vēstuli. Klusēšana vai bezdarbība tikai pasliktina stāvokli. Jo ātrāk cilvēks sāks rīkoties, jo vairāk viņam izredžu saglabāt statusu.

Pirmais solis ir uzmanīgi izlasīt paziņojumu un saprast pamatojumu. Tur ir norādīts, kurus tieši pārkāpumus valsts ņēma vērā. Otrais solis ir vēršanās pie jurista, kurš specializējas migrācijas tiesībās. Speciālists novērtēs situāciju, pārbaudīs pretenziju pamatotību un sagatavos atbildi. Iestādes lēmumu var apstrīdēt, un kompetenta aizsardzība bieži maina lietas iznākumu.

Likums dod skaidru termiņu savu tiesību aizstāvēšanai. Lēmumu par atteikumu izsniegt uzturēšanās atļauju vai par uzturēšanās atļaujas anulēšanu var apstrīdēt Pārvaldes priekšniekam 30 dienu laikā pēc šī lēmuma saņemšanas. Šo termiņu ir svarīgi nenokavēt, jo pēc tā beigām apstrīdēt lēmumu kļūst daudz grūtāk. Tāpēc rīkoties vajag uzreiz, nevis atlikt.

‍

Iesniegt pieteikumu vai precizēt lietas statusu var caur Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi: pmlp.gov.lv

‍

Saikne ar citām uzturēšanās atļaujas prasībām

‍

Jaunie noteikumi par administratīviem pārkāpumiem nepastāv vakuumā. Tie papildina kopējo prasību kopumu, kas 2026. gadā manāmi kļuva stingrāks. Lai saprastu pilno ainu, noderīgi zināt arī šos skaitļus. Tad cilvēks redz visu prasību ainavu, nevis tikai vienu tās daļu.

Piemēram, vairumam pamatu minimālie nepieciešamie ienākumi ir piesaistīti minimālajai mēneša darba algai Latvijā, kas ir 780 eiro. Par nepilngadīgu bērnu jāapliecina 234 eiro mēnesī. Ja par pamatu kalpo nodarbinātība, slieksnis ir manāmi augstāks un sasniedz 3630 eiro, kas atbilst dubultai vidējai algai par iepriekšējo gadu. Pensionāriem ir spēkā atsevišķa norma 1231 eiro apmērā. Bet, lai iegūtu Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu, nepieciešams sertifikāts par latviešu valodas zināšanām ne zemāk par A2 līmeni.

‍

Precīzas nepieciešamā iztikas nodrošinājuma summas katram pamatam ir publicētas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes oficiālajā tīmekļvietnē: pmlp.gov.lv

‍

Visas šīs prasības darbojas kopā. Cilvēks var ideāli atbilst finanšu normām, bet zaudēt statusu atkārtotu pārkāpumu dēļ. Un otrādi, nevainojama uzvedība neatceļ nepieciešamību apliecināt ienākumus un valodas zināšanas. Valsts nodeva par uzturēšanās atļaujas kartes izgatavošanu ir 45 eiro, ja izskatīšanas termiņš ir 10 darbdienas, un 80 eiro, ja termiņš ir 2 darbdienas. Uzturēšanās atļaujas turētājam ir svarīgi sekot visiem nosacījumiem vienlaikus, nevis izvēlēties kaut ko vienu.

‍

Reāli dzīves scenāriji

‍

Teorija kļūst saprotamāka uz piemēriem. Aplūkosim dažas tipiskas situācijas, kurās var nonākt parasts cilvēks. Šie scenāriji ir izdomāti, bet tie atspoguļo reālu likuma loģiku. Tie palīdz ieraudzīt, kā jaunie noteikumi darbojas praksē.

Iztēlosimies pirmo cilvēku, kurš gada laikā saņēma divus sodus par ātruma pārsniegšanu un vienu sodu par nepareizu stāvēšanu. Formāli tie ir trīs administratīvie pārkāpumi ceļu satiksmes jomā 12 mēnešu laikā. Tātad valstij rodas tiesības pārskatīt viņa statusu. Šim cilvēkam vērts nekavējoties sakārtot braukšanu un vērsties pēc konsultācijas, lai novērtētu riskus.

Iztēlosimies otro cilvēku, kurš reiz nonāca konfliktā uz ielas un saņēma sodu par agresīvu uzvedību. Šī ir vienīgā epizode gada laikā, un citu pārkāpumu nav. Viņa stāvoklis ir daudz mierīgāks, jo noteikums prasa trīs pārkāpumus. Tomēr viņam ir svarīgi nepieļaut atkārtojumus, lai uzskaite nesāktu augt. Viena epizode ir brīdinājums, nevis spriedums.

Iztēlosimies trešo cilvēku, kurš laikus nepaziņoja iestādei par darba devēja maiņu, bet pēc tam divreiz pārkāpa ceļu satiksmes noteikumus. Šeit pārkāpumi attiecas uz dažādām jomām, bet likums saskaita tos kopā. Trīs epizodes gada laikā rada kopēju ainu, un risks kļūst reāls. Šim cilvēkam vērts steidzami sakārtot dokumentus un saņemt juridisku palīdzību.

‍

Biežāk uzdotie jautājumi

‍

Cik pārkāpumu vajadzīgs, lai zaudētu uzturēšanās atļauju?

‍

Valsts iegūst tiesības pārskatīt statusu, ja ārzemnieks izdara trīs vai vairāk administratīvos pārkāpumus 12 mēnešu laikā. Runa ir par sabiedriskās kārtības, valsts pārvaldes, ceļu satiksmes un bērnu tiesību aizsardzības jomu. Lēmumu pieņem kompetentas iestādes pēc katra gadījuma izvērtēšanas.

‍

Kad stājās spēkā jaunie noteikumi?

‍

Grozījumus Imigrācijas likumā Saeima pieņēma 2026. gada 26. martā, un par tiem balsoja 78 deputāti. Jaunās normas stājās spēkā 2026. gada 29. aprīlī. No šī datuma valsts piemēro trīs pārkāpumu noteikumu termiņuzturēšanās atļaujas turētājiem.

‍

Vai jaunie noteikumi attiecas uz Ukrainas bēgļiem?

‍

Apspriešanas laikā deputāti atzīmēja, ka likuma plašais tvērums skar arī Ukrainas bēgļus. Tāpēc visiem termiņstatusa turētājiem vērts uzmanīgi ievērot vietējos noteikumus. Vienlaikus katru situāciju vērtē individuāli, nevis piemēro normu mehāniski.

‍

Vai lēmumu par anulēšanu var apstrīdēt?

‍

Jā, iestādes lēmumu var apstrīdēt. Likums ļauj apstrīdēt lēmumu par anulēšanu Pārvaldes priekšniekam 30 dienu laikā pēc tā saņemšanas. Pēc paziņojuma saņemšanas ir svarīgi uzmanīgi izpētīt pamatojumu un vērsties pie migrācijas tiesību jurista. Speciālists pārbaudīs pretenziju pamatotību, sagatavos argumentētu atbildi un palīdzēs aizsargāt statusu.

‍

Kuri sodi tiek uzskatīti par visbīstamākajiem?

‍

Likums tieši nosauc agresīvu uzvedību, maznozīmīga miesas bojājuma nodarīšanu, totalitāro režīmu simbolu izmantošanu, seksuālu uzmākšanos un ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus. Īpašu uzmanību pievērš ceļu pārkāpumiem, jo tie rada reālu apdraudējumu cilvēku dzīvībai. Atkārtoti pārkāpumi šajās jomās nes vislielāko risku.

‍

Kā Lex&Finance speciālisti palīdzēs saglabāt jūsu statusu

‍

Lex&Finance komanda specializējas migrācijas tiesībās un jau daudzus gadus pavada krievvalodīgos klientus Latvijā. Uzņēmuma speciālisti pārzina aktuālās 2026. gada normas un saprot, kā valsts iestādes vērtē katru gadījumu. Tāpēc viņi palīdz klientiem rīkoties uz priekšu, nevis risināt problēmas pēc fakta.

Lex&Finance juristi veic personiskās situācijas auditu, pārbauda administratīvo sodu vēsturi un novērtē reālos riskus. Ja jau pienācis paziņojums par anulēšanu, speciālisti sagatavo argumentētu atbildi un pārstāv klienta intereses iestādēs. Turklāt uzņēmums palīdz ar uzturēšanās atļaujas pagarināšanu, ienākumu apliecināšanu, dokumentu sagatavošanu un gatavošanos latviešu valodas eksāmenam. Vēršanās pie profesionāļiem pārvērš satraucošu situāciju par pārvaldāmu uzdevumu ar skaidru rīcības plānu.