Katrs jaunais gads nes nodokļu izmaiņas, un 2026. gads nav izņēmums. Daudzi uzņēmēji un darbinieki ir dzirdējuši ziņu fragmentus par jaunajām likmēm un satraukušies. Kāds nolēma, ka nodokļi strauji pieauguši, bet kāds sajauca datumus un nobijās no liekiem izdevumiem. Patiesībā aina ir sakārtota loģiskāk, nekā šķiet no baumām. Iztirzāsim mierīgi un pa soļiem, kas tieši mainās algās, PVN un peļņas nodoklī un kā tas skar parastu biznesu un darbinieku.

Šis raksts ir paredzēts uzņēmumu īpašniekiem, grāmatvežiem, pašnodarbinātajiem un darbiniekiem Latvijā. Šeit nav samudžinātu formulējumu un biedējošu vispārinājumu. Ir tikai saprotami skaidrojumi, konkrēti skaitļi un pārbaudītas saites uz oficiāliem avotiem. Izlasot tekstu līdz galam, lasītājs precīzi zinās 2026. gada galvenās izmaiņas un varēs tās ņemt vērā savos aprēķinos.

Kāpēc šī tēma ir tik svarīga tieši tagad? Lieta ir tāda, ka ap nodokļiem ir daudz neskaidrību un novecojušu skaitļu. Daļa izmaiņu stājās spēkā 1. janvārī, daļa sāks darboties no gada vidus. Taču precīza noteikumu zināšana palīdz pareizi rēķināt algas un cenas. Tāpēc dažas minūtes lasīšanai šodien ir izdevīgāk nekā kļūdu risināšana vēlāk.

‍

Izmaiņas algās un neapliekamajā minimumā

‍

Sāksim ar to, kas skar gandrīz katru strādājošo cilvēku. No 2026. gada mainās divi svarīgi rādītāji, kuri ietekmē neto algu. Tie ir minimālā alga un neapliekamais minimums. Abas izmaiņas ir vērstas uz darbinieku ienākumu pieaugumu uz rokas.

Pirmā izmaiņa attiecas uz minimālo algu. No 2026. gada minimālā mēneša alga tiek palielināta līdz 780 eiro. Iepriekš tā bija 740 eiro, tātad pieaugums ir manāms. Tas ietekmē ne tikai darbiniekus ar minimālo atalgojumu, bet arī virknes citu rādītāju aprēķinu, kuri ir piesaistīti minimālajai algai.

Otrā izmaiņa attiecas uz neapliekamo minimumu. No 2026. gada ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums plānots 550 eiro mēnesī. Iepriekš tas bija 510 eiro, tātad pieauga par 40 eiro. Jo augstāks neapliekamais minimums, jo vairāk naudas paliek darbiniekam uz rokas. Tāpēc šī izmaiņa tieši palielina daudzu cilvēku neto ienākumu.

Atsevišķs noteikums darbojas pensionāriem. Pensionāram drīkst piemērot neapliekamo minimumu 500 eiro apmērā, ja ir iesniegta nodokļu grāmatiņa. Otro daļu 500 eiro apmērā piemēro Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pensijas izmaksas brīdī. Tāpēc pensionāriem ir svarīgi saprast, kā tieši tiek sadalīts viņu neapliekamais minimums.

‍

Oficiālais izmaiņu apkopojums nodokļu un finanšu jomā 2026. gadam ir publicēts Finanšu ministrijas tīmekļvietnē: fm.gov.lv

‍

Galvenie algas rādītāji 2026. gadā

‍

• Minimālā mēneša alga tiek palielināta līdz 780 eiro iepriekšējo 740 eiro vietā.
• Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums plānots 550 eiro mēnesī iepriekšējo 510 eiro vietā.
• Pensionāriem neapliekamo minimumu piemēro 500 eiro apmērā ar iesniegtu nodokļu grāmatiņu, vēl 500 eiro piemēro aģentūra pensijas izmaksas brīdī.

‍

Samazinātā PVN likme pamata pārtikai

‍

Pircējiem visuzskatāmākā izmaiņa attiecas uz PVN pārtikai. Valsts nolēma mazināt cenu slogu pamata pārtikas produktiem. Tādēļ tiek ieviests pilotprojekts ar samazināto nodokļa likmi. Tas skar ne tikai pircējus, bet arī tirdzniecības un ražošanas uzņēmumus.

Izmaiņas būtība ir vienkārša. No 2026. gada 1. jūlija pilotprojekta ietvaros tiek piemērota samazinātā PVN likme 12% apmērā atsevišķiem pamata pārtikas produktiem. Pie tiem pieder maize, piens, mājputnu gaļa un olas. Standarta PVN likme pie tam ir 21%, tātad starpība šīm precēm ir būtiska.

Svarīgi saprast šī pilotprojekta robežas. Samazinātā likme darbojas nevis bezgalīgi, bet noteiktā periodā: no 2026. gada 1. jūlija līdz 2027. gada 30. jūnijam. Pēc tam valsts novērtēs pilota rezultātus un pieņems lēmumu par turpmākajiem soļiem. Tāpēc tirdzniecības uzņēmumiem vērts laikus iestatīt kases un uzskaites sistēmas uz šo likmi vajadzīgajām precēm.

Šeit noderīgi precizēt produktu tvērumu. Samazinātā likme attiecas uz visiem maizes veidiem, svaigu, sterilizētu vai pasterizētu pienu, izņemot ultrasterilizētu, svaigu atdzesētu mājputnu gaļu un svaigām mājputnu olām čaumalās. Tāpēc, iestatot uzskaiti, ir svarīgi pareizi attiecināt konkrētās preces uz atvieglojuma kategoriju. Kļūda klasifikācijā var novest pie nepareiza nodokļa aprēķina.

‍

PVN paaugstinājums atsevišķiem izdevumiem

‍

Līdztekus PVN samazinājumam pārtikai ir arī pretēja izmaiņa. Tā attiecas uz grāmatām, žurnāliem un citiem izdevumiem. Šī izmaiņa ir svarīga izdevējiem, grāmatu veikaliem un drukas produkcijas importētājiem. Tāpēc par to vērts zināt visiem, kuri strādā šajā jomā.

Izmaiņas būtība ir šāda. No 1. janvāra PVN ir paaugstināts no 5% uz standarta likmi 21% grāmatām, žurnāliem un citiem izdevumiem. Runa ir par izdevumiem, kuri nav valsts valodā, nav Eiropas Savienības dalībvalstu vai kandidātvalstu valodās, kā arī nav Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu oficiālajās valodās. Tas nozīmē, ka atvieglotā likme saglabājas izdevumiem noteiktās valodās, bet pārējiem tā paaugstinās.

No tā izriet praktisks secinājums biznesam. Importētājiem un ārzemju literatūras pārdevējiem jāpārskata cenu veidošana un nodokļu uzskaite. Likmes paaugstinājums no 5% uz 21% būtiski maina šādu izdevumu galīgo cenu. Tāpēc, plānojot sortimentu un cenas, šo izmaiņu vērts ņemt vērā laikus.

‍

Alternatīvais peļņas nodoklis uzņēmumiem ar fiziskām personām

‍

Viena no svarīgākajām izmaiņām biznesam attiecas uz peļņas nodokli un dividendēm. No 2026. gada parādās jauns alternatīvais nodokļu režīms. Tas ir paredzēts noteiktai uzņēmumu kategorijai. Tāpēc ir svarīgi saprast, kam tas ir pieejams un kāda ir tā jēga.

Iztirzāsim jaunā režīma būtību. Saeima 2025. gada 3. decembrī apstiprināja grozījumus likumos par uzņēmumu ienākuma nodokli un iedzīvotāju ienākuma nodokli. Saskaņā ar tiem no 2026. gada uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji, kuru īpašnieki ir tikai fiziskās personas, iegūst izvēli. Standarta 20% peļņas nodokļa vietā no dividendēs sadalāmās peļņas viņi var izvēlēties maksāt 15% peļņas nodokli uzņēmuma līmenī. Vienlaikus no fizisko personu dividenžu ienākuma tiek ieturēts 6% iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Šim režīmam ir skaidri piemērošanas nosacījumi. Tas ir pieejams tikai Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem, kuru dalībnieki ir tikai fiziskās personas. Režīms ir brīvprātīgs, un to var piemērot tikai ar visu dalībnieku piekrišanu. Tiem, kuri neizvēlēsies alternatīvo režīmu, paliek spēkā esošā kārtība: 20% peļņas nodoklis uzņēmuma līmenī un fizisko personu dividenžu atbrīvojums no iedzīvotāju ienākuma nodokļa.

Kāpēc valsts ieviesa šo režīmu? Galvenais mērķis ir līdzsvarot nodokļu slogu starp ārvalstu un Latvijas investoriem, kuri ir fiziskās personas. Ārvalstu investoriem Latvijā samaksāto 6% iedzīvotāju ienākuma nodokli var ieskaitīt kā samaksātu nodokli rezidences valstī, ja tās likumi to atļauj. Tāpēc režīms padara Latviju pievilcīgāku privātajām investīcijām un vienlaikus nodrošina papildu ieņēmumus pašvaldību budžetiem.

‍

Informācija par budžetu pavadošajiem likumprojektiem ir publicēta tiesību aktu portālā: lvportals.lv

‍

Kam ir piemērots alternatīvais režīms

‍

1. Uzņēmumam jābūt Latvijā reģistrētai kapitālsabiedrībai.
2. Uzņēmuma tiešie dalībnieki var būt tikai fiziskās personas.
3. Režīma piemērošana iespējama tikai ar visu dalībnieku piekrišanu.
4. Režīms ir brīvprātīgs, un par tā piemērošanu jāinformē Valsts ieņēmumu dienests.

‍

Citas izmaiņas, par kurām vērts zināt

‍

Papildus galvenajām izmaiņām ir arī citi 2026. gada jaunumi. Tie attiecas uz akcīzēm un azartspēļu nodokli. Šīs izmaiņas ir svarīgas uzņēmumiem no attiecīgajām nozarēm. Tāpēc par tiem vērts pieminēt atsevišķi.

Valsts plāno izmaiņas akcīzes nodokļa un azartspēļu nodokļa likmēs. Tas skar uzņēmumus, kuri strādā ar alkoholu, tabaku, bezalkoholiskajiem dzērieniem un azartspēlēm. Šādiem uzņēmumiem likmju pieaugums tieši ietekmē pašizmaksu un cenas. Tāpēc viņiem ir svarīgi sekot līdzi konkrētajām likmēm un to spēkā stāšanās termiņiem.

No tā izriet vispārējs padoms biznesam. Nodokļu sistēma mainās katru gadu, un atsevišķas likmes tiek koriģētas regulāri. Tāpēc saprātīgi ik gadu sverēt savus aprēķinus ar aktuālajām normām. Bet, strādājot regulētās nozarēs, vērts īpaši uzmanīgi sekot izmaiņām. Precīza pašreizējo likmju zināšana pasargā no kļūdām un nepietiekamiem maksājumiem.

‍

Kā izmaiņas algā ietekmē aprēķinu

‍

Skaitļi kļūst saprotamāki, kad tos redzi darbībā. Iztirzāsim vienkāršoti, kā jaunie rādītāji ietekmē algas aprēķinu. Tas palīdzēs grāmatvedim un darbiniekam saprast izmaiņu jēgu. Konkrētās summas katram ir savas, bet loģika ir kopēja visiem.

Ņemsim darbinieku ar nelielu algu. Agrāk no viņa ienākuma atskaitīja neapliekamo minimumu 510 eiro, bet tagad 550 eiro. Tas nozīmē, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiek aprēķināts par mazāku ienākuma daļu. Rezultātā uz rokas darbinieks saņem nedaudz vairāk pie tās pašas bruto algas. Tāpēc neapliekamā minimuma pieaugums jūtams tieši neto ienākumā.

Tagad pievienosim minimālās algas paaugstinājumu. Darbiniekam ar minimālo atalgojumu bruto summa pieauga no 740 līdz 780 eiro. Kopā ar palielināto neapliekamo minimumu tas dod dubultu efektu uz neto ienākumu. Tāpēc grāmatvedim ir svarīgi atjaunot abus rādītājus vienlaikus. Citādi aprēķins izrādīsies nepareizs, un darbinieks nesaņems pienākošos.

‍

Kā PVN samazinājums ietekmē cenas un uzskaiti

‍

PVN samazinājums pārtikai skar ne tikai pircējus. Tirdzniecības uzņēmumiem tas nozīmē procesu pārkārtošanu. Tāpēc noderīgi saprast, kā tieši atvieglotā likme atspoguļojas uzskaitē. Tas palīdz izvairīties no kļūdām nodokļa aprēķinā.

Galvenā doma ir vienkārša. Kad PVN likme precei samazinās no 21% uz 12%, mainās arī nodokļa summa čekā. Veikalam pareizi jāattiecina atvieglotās preces uz vajadzīgo kategoriju kases sistēmā. Ja to neizdara, nodoklis aprēķināsies pēc vecās likmes, un radīsies kļūda. Tāpēc preču grupu iestatīšana ir galvenais tehniskais solis.

Ir arī cenu veidošanas jautājums. Likmes samazinājums dod veikalam iespēju samazināt galīgo cenu pircējam. Tomēr tas, kā tieši sadalīsies ieguvums, ir atkarīgs no paša uzņēmuma lēmuma. Valsts rēķinās, ka atvieglojums samazinās cenas cilvēkiem. Tāpēc pilotprojekta periodā uzmanība cenām šīm precēm būs paaugstināta.

‍

Ko darīt biznesam tieši tagad

‍

Teorija kļūst noderīga, kad pārvēršas konkrētā plānā. Aplūkosim vienkāršu darbību secību uzņēmumam. Šis plāns palīdz sagaidīt jauno nodokļu gadu sagatavotam. Tas derēs gan mazam biznesam, gan lielai kompānijai.

Pirmais solis ir atjaunot algu aprēķinu ar jaunajiem rādītājiem. Jāpiemēro minimālā alga 780 eiro un neapliekamais minimums 550 eiro. Otrais solis ir iestatīt uzskaites un kases sistēmas uz samazināto PVN likmi 12% vajadzīgajiem produktiem no 1. jūlija. Trešais solis ir novērtēt, vai alternatīvais peļņas nodokļa režīms ir izdevīgs tieši jūsu uzņēmumam. Šāda secība noņem lielu daļu jautājumu.

Uzņēmumiem ar ārvalstu dalībniekiem vai sarežģītu struktūru ir atsevišķs padoms. Lēmumu par alternatīvo režīmu labāk pieņemt pēc seku aprēķina visiem dalībniekiem. Tā kā režīms ir brīvprātīgs un prasa visu piekrišanu, ir svarīgi visu izrēķināt laikus. Bet šaubu gadījumā saprātīgi vērsties pie grāmatvedības un nodokļu speciālistiem. Kompetents aprēķins palīdz izvēlēties visizdevīgāko variantu.

‍

Biežāk uzdotie jautājumi

‍

Kāda būs minimālā alga 2026. gadā?

‍

No 2026. gada minimālā mēneša alga tiek palielināta līdz 780 eiro. Iepriekš tā bija 740 eiro. Šī izmaiņa ietekmē ne tikai darbiniekus ar minimālo atalgojumu, bet arī virknes rādītāju aprēķinu, kuri piesaistīti minimālajai algai. Tāpēc, rēķinot algas, ir svarīgi piemērot jauno summu.

‍

Kāds būs neapliekamais minimums?

‍

No 2026. gada ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums plānots 550 eiro mēnesī. Iepriekš tas bija 510 eiro, tātad pieauga par 40 eiro. Jo augstāks neapliekamais minimums, jo vairāk naudas paliek darbiniekam uz rokas. Pensionāriem darbojas atsevišķa neapliekamā minimuma piemērošanas kārtība.

‍

Kad un kādai pārtikai samazinās PVN?

‍

No 2026. gada 1. jūlija līdz 2027. gada 30. jūnijam pilotprojekta ietvaros tiek piemērota samazinātā PVN likme 12% maizei, pienam, mājputnu gaļai un olām. Standarta PVN likme pie tam ir 21%. Pēc pilota beigām valsts novērtēs tā rezultātus. Tāpēc tirdzniecības uzņēmumiem vērts laikus iestatīt sistēmas uz šo likmi.

‍

Kas var piemērot alternatīvo peļņas nodokli?

‍

Alternatīvais režīms ir pieejams Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem, kuru dalībnieki ir tikai fiziskās personas. Šādi uzņēmumi var izvēlēties maksāt 15% peļņas nodokli uzņēmuma līmenī un 6% iedzīvotāju ienākuma nodokli no fizisko personu dividendēm. Režīms ir brīvprātīgs un prasa visu dalībnieku piekrišanu. Tiem, kuri to neizvēlēsies, paliek spēkā esošā kārtība.

‍

Vai mainījās PVN likme grāmatām?

‍

Jā, no 1. janvāra PVN ir paaugstināts no 5% uz standarta likmi 21% grāmatām, žurnāliem un citiem izdevumiem, kuri nav valsts valodā, Eiropas Savienības dalībvalstu vai kandidātvalstu valodās, kā arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu valodās. Izdevumiem šajās valodās atvieglotā likme saglabājas. Tāpēc importētājiem un ārzemju literatūras pārdevējiem vērts pārskatīt cenu veidošanu.

‍

Kā Lex&Finance speciālisti palīdzēs ar nodokļu izmaiņām

‍

Lex&Finance komanda specializējas grāmatvedības un nodokļu jautājumos un jau daudzus gadus strādā ar krievvalodīgajiem klientiem Latvijā. Uzņēmuma speciālisti pārzina aktuālās likmes un izmaiņu spēkā stāšanās termiņus. Tāpēc viņi palīdz klientiem pareizi piemērot jaunos algu rādītājus, PVN likmes un peļņas nodokļa režīmus, nevis rīkoties pēc novecojušiem datiem.

Lex&Finance speciālisti atjauno algu aprēķinus ar minimālo algu un neapliekamo minimumu, iestata PVN uzskaiti atvieglotajām precēm un novērtē alternatīvā peļņas nodokļa režīma ieguvumu. Viņi palīdz uzņēmumiem ar ārvalstu vai vietējiem dalībniekiem izrēķināt režīma izvēles sekas un pieņemt pamatotu lēmumu. Turklāt uzņēmums konsultē par akcīzēm, atskaitēm un citām 2026. gada izmaiņām. Vēršanās pie profesionāļiem pārvērš samudžinātus nodokļu jaunumus par saprotamu un precīzu rīcības plānu.